• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
  • Saules sistēmas pirmsākumi
  • Saule
  • Merkurs
  • Venēra
  • Marss
  • Jupiters
  • Saturns
  • Urāns
  • Neptūns
  • Mazās planētas
  • Asteroīdi un komētas
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Saidingspringsas komētas vērotāju flote

2014. gada 19. oktobrī aptuveni 139 500 kilometru attālumā Marsam garām palidos Saidingspringsas komēta (C/2013 A1). Tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks attālums nekā no Mēness līdz Zemei. Nav zināma neviena komēta, kas būtu pielidojusi tik tuvu mūsu planētai. Nelaižot garām izdevību vērot šo lidojumu garām sarkanajai planētai, NASA un citas aģentūras veic intensīvus šīs komētas novērojumus ar plašo kosmisko aparātu floti.

Komētas kodols brīdī, kad tas atradīsies vistuvāk Marsam, lidos ar ātrumu aptuveni 56km/s. Niecīgais attālums, kāds šķirs komētu no Marsa, ļaus ne tikai detalizēti pētīt pašu komētu, bet arī novērot tās ietekmi uz Marsa atmosfēru.

"Šī ir kosmiska dāvana zinānei ar lielu potenciālu, un kosmiskās aģentūras plašais misiju klāsts ir gatavs to saņemt," teica bijušais astronauts un NASA darbinieks Džons Grunsfelds. "Šī konkrētā komēta nekad nav ielidojusi Saules sistēmas iekšējos reģionos, tādēļ tā sniegs svaigas norādes par Saules sistēmas pirmsākumiem."

Saidingspringsas komētas sākotnējā mājvieta bija Oorta mākonis, kas ir sfērisks veidojums, kas ieskauj Saules sistēmu no 5000 līdz 100 000 AV attālumā. Varam to iztēloties kā apjomīgu ledaino objektu krātuvi, kurā esošais materiāls ir saglabājies kopš Saules sistēmas veidošanās laikiem.

Šī būs pirmā komēta, kas ielidojusi Saules sistēmas iekšējos reģionos no Oorta mākoņa, kuru pēta tik plašs aparātu klāsts. Tā ir vienreizēja iespēja iegūt informāciju par materiāliem, tai skaitā ūdeni un oglekli saturošiem savienojumiem, kas piedalījās mūsu sistēmas veidošanā pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu.

Nenoliedzami, ka labākie un informatīvi bagātākie attēli tiks saņemti no orbitālajiem aparātiem, kas riņķo ap Marsu, kā arī no visurgājējiem, kas atrodas uz sarkanās planētas virsmas. Lai mazinātu risku kosmiskajiem aparātiem sadurties ar komētas astes daļiņām, zondes tiks pārvietotas uz drošu vietu. Uz virsmas esošajiem visurgājējiem briesmas nedraud.

Visbīstamākais brīdis orbitālajiem aparātiem sāksies aptuveni 90 minūtes pēc tam, kad kodols būs atradies vistuvāk Marsam, un ilgs aptuveni 20 minūtes. Tas būs periods, kad Marss atradīsies vistuvāk komētas astes centram.

"Mēs neuztraucamies par sadursmi ar pašu komētas kodolu, bet gan ar daļiņām, kas plūst no tā prom. Izvērtējot datus, kas iegūti, veicot komētas novērojumus no Zemes, risks ir mazāks nekā mēs uzskatījām sākumā. Marss atradīsies atlūzu mākoņa malā, tādēļ tas var sadurties ar dažām daļiņām, bet var arī nesadurties," paskaidroja Marsa izpētes programmas vadošais pētnieks Ričs Zureks.

Lai arī Marsa atmosfēra ir daudz retinātāka nekā Zemes, tā pasargās NASA visurgājējus Opportunity un Curiosity no komētas putekļiem, ja kāds arī sasniegs planētu. Abi visurgājēji veiks komētas novērojumus.

Savukārt Marsa orbitālie aparāti novēros komētas kodolu nepārtraukti, iegūstot informāciju par tā izmēriem, rotāciju un aktivitāti, kā arī par komas sastāvu un komētas astē esošo daļiņu izmēriem un koncentrāciju.

Marsa atmosfēras novērojumos tiks meklēti iespējamie meteori, neitrālo un lādēto daļiņu attiecību izmaiņas, kā arī komētas ietekme uz atmosfēras temperatūru un mākoņiem. MAVEN, kas pavisam nesen iegāja orbītā ap Marsu, ļaus analizēt, kā planētas atmosfēras augšējie slāņi mijiedarbosies ar komētas atmosfēru jeb komu.

Neparasto notikumu vēros teleskopi uz Zemes un kosmosā. Zemei tuvo objektu novērošanas projekta plaša lauka teleskops (NEOWISE) jau šobrīd vēro un turpinās vērot ledaino viešņu. SOHO un STEREO, kas ikdienā veic Saules novērojumus, arī tiks iesaistīti plašajā kampaņā.

Ar nepacietību gaidīsim attēlus un informāciju par to, kā Marsa flotei būs izdevies pārdzīvot tikšanos ar komētu.

NASA