Marsa vēstures pieraksti
Publicēts: 14.02.2010
Uz Marsa ir milzīgs Geila krāteris, kurā atrodami atsegumi. Simtiem dažādu klinšu slāņu atklāj sarkanās planētas klimata pārmaiņas, kas noritējušas pirms miljardiem gadu.
"Aplūkojot slāņus no apakšas uz augšu, no vecākajiem uz jaunākajiem, jūs redzat secību, kas atklāj vides izmaiņas," pastāstīja Ralfs Milikens no NASA JPL. "Klinšu slāņos jūs redzat kā Marss ir kļuvis arvien sausāks un sausāks."
Ģeoloģisko slāņu izmantošana planētas klimata izpētē ir izmantota uz Zemes, kur iežos ir vērojamas būtiskas izmaiņas, kas notikušas pirms aptuveni 1,8 miljardiem gadu un liecina par dramatiskiem procesiem Zemes atmosfērā.
Milikens sava pētījuma pārskatā ziņo, ka māli, kas veidojušies ļoti mitros apstākļos, ir atrodami Geila krātera slāņu lejasdaļā. Virs tiem seko sulfāti, kas sajaukušies ar māliem. Sulfāti veidojas ūdens klātbūtnē un veido nogulas, kad ūdens iztvaiko. Vēl augstāk ir sulfāti, kuros vairs nav mālu piejaukumi. Pašā augšā ir samērā biezs slānis, kurā vairs nav minerālu, kuri būtu veidojušies ūdens klātbūtnē.
Šādi iežu atsegumi ir atrodami arī citur uz Marsa un apstiprina Marsa ģeoloģisko vēsturi, kurā sākotnēji valdījuši apstākļi, kas labvēlīgi mālu izveidei, pēc tam sekojis sulfātu periods, kuram sekojis sausums. Geila krāteris ir pirmā vieta, kur visa šī hronoloģija ir redzama vienuviet.
"Ja jūs varētu tur nostāties, tad jūs redzētu visus šos brīnišķīgos nogulumiežus, kuru augstums ir aptuveni divreiz lielāks par Lielā kanjona sienu augstumu, lai arī ne tik stāvs," pastāstīja Bredlijs Tomsons no Džona Hopkinsa universitātes praktiskās fizikas laboratorijas.
2008. gadā NASA izvēlējās Geila krāteri kā vienu no nosēšanās vietām MSL visurgājējam, kura starts plānots 2011. gadā. Visas četras nosēšanās vietas ir bagātas ar minerāliem, kuru izcelsme ir saistīta ar ūdeni.
Geila krātera pētījumu pamatā ir NASA Mars Reconnaissance Orbiter HiRISE kameras augstas izšķirtspējas fotogrāfijas. Izmantojot stereo attēlus, tika izveidots šī reģiona trīs dimensiju modelis, lai labāk attēlotu topogrāfiju. MRO spektrometra dati palīdzēja noteikt kādi minerāli sastopami šajos nogulumos.
"Šis darbs demonstrē Mars Reconnaissance Orbiter instrumentu lielisko sadarbību. Mēs neiegūtu kopainu, ja pietrūktu kāds no komponentiem," piebilda Tomsons.
MRO pēta Marsu jau kopš 2006. gada.
NASA
Komentāri
