Marsa meteorīti atlidojuši no ... Marsa
Publicēts: 17.10.2013
Jautājums "Kā jūs ziniet, ka tie ir atlidojuši no Marsa?" nav nekas pārsteidzošs. Gluži loģiskas šķiet šaubas, ka tie patiesībā varētu būt parasti akmeņi, vai arī meteorīti no citas vietas. Kā gan mēs varam būt tik droši, ka tie, kurus dēvējam par retajiem un vērtīgajiem Marsa meteorītiem, patiešām nāk no sarkanās planētas? Izrādās, ka varam gan.
NASA Marsa izpētes mobilā laboratorija Curiosity ir sagādājusi jaunus pierādījumus, ka viesi no kosmosa, kurus mēs dēvējam par Marsa meteorītiem, patiešām ir atlidojuši no sarkanās planētas. Marsa atmosfēras izpētē iegūtos datus varēs izmantot, lai turpmāk vēl precīzāk varētu noteikt, vai tiešām meteorīta izcelsme meklējama uz Marsa.
Curiosity, izmantojot SAM instrumentu, noteica divu argona izotopu (36 un 37) daudzumu Marsa atmosfērā. Abi argona izotopi sastopami visā Saules sistēmā. Tomēr to proporcijas dažādās vietās atšķiras. Piemēram, uz Marsa vieglākais izotops ir mazākumā, jo liela daļa oriģinālās planētas atmosfēras ir aizplūdusi kosmosā. Līdz ar to atlikusī Marsa atmosfēra ir bagāta ar smagāko argona izotopu.
Marsa meteorītos apslēpto atmosfēras burbuļu analīze liecināja, ka argona izotopu proporcija svārstās no 3,6 līdz 4,5. NASA Viking aparātu mērījumi atklāja, ka šī attiecība ir robežās no 4 līdz 7. Jaunākie mērījumi, kurus veica Curiosity, palīdzēja precizēt šo vērtību. Tagad ir zināms, ka smagā un vieglā argona izotopu attiecība ir 4,2.
"Mēs to noķērām," teica Sušils Atreija no Mičiganas universitātes. "Šis tiešais mērījums pielika punktu visām Marsa meteorītu lietām."
Viens no iemesliem, kādēļ zinātniekiem tik ļoti interesē argona izotopu proporcijas Marsa meteorītos, ir tas, ka šī informācija ļauj noteikt, cik daudz atmosfēras ir zaudējusi sarkanā planēta kopš "zelta laikmeta". Tas palīdzēs labāk saprast, kā Marss no siltas un ar šķidru ūdeni bagātas planētas ir pārtapis sausajā un aukstajā pasaulē, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.
Ja Marsa atmosfēra būtu saglabājusies tāda, kāda tā bijusi pirmsākumos, argona izotopu attiecība būtu tāda pati kā Saulei un Jupiteram. To gravitācija ir tik spēcīga, ka izotopi praktiski netiek prom. Līdz ar to attiecība 5,5 ir tāda, kāda tā bija Saules sistēmas pirmsākumos.
Lai arī argons ir tikai niecīga atmosfēras daļa, kura ir aizplūdusi prom no Marsa, tā ir īpaša gāze. Argons ir cēlgāze - inerta, nereaģē ar citiem elementiem, līdz ar to to var uzskatīt par tiešu sarkanās planētas vēstures liecinieci.
"Arī citi izotopi, kuru daudzumu mēs noteicām ar SAM, atbalsta atmosfēras zuduma teoriju, bet neviens tik tieši kā argons," teica Atreija. "Argons ir visprecīzākais pierādījums atmosfēras aizplūšanai, jo tas ir ķīmiski inerts un nemijiedarbojas nedz ar Marsa virsmu, nedz ar tā dzīlēm. Tas bija viens no svarīgākajiem mērījumiem, kuru mēs vēlējāmies paveikt ar SAM."
American Geophysical Union
Komentāri
Andis tieši 17.10.2013 domāja šādi:
Bet vienalga jocīgi :)Vai tad tiešām var apgalvot ka argona izcelsmei konkrētā daudzumā meteorītā nevar būt nekāda cita skaidrojuma? Varbūt uz kāda no daudzajiem Jupitera vai Saturna pavadoņiem arī kādreiz bija līdzīga argona proporcija?