Foboss un Deimoss
Publicēts: 28.11.2007
2007. gada laikā ar CRISM kameru tika iegūti jauni Marsa pavadoņu attēli, gandrīz tādi, kādus tos būtu iespējams redzēt no Marsa virsmas. CRISM kamera atrodas uz automātiskā kosmosa kuģa Reconnaissance Orbiter, kas lido zemā orbītā ap Marsu. Abi attēli tika uzņemti kosmosa kuģim esot Marsa nakts pusē.
Augšējā attēlā redzams Foboss, uzņemts 23. oktobrī. Apakšējais attēls, kurā redzams Deimoss, uzņemts 7. jūnijā.
Fobosa diametrs ir 21 km, bet Deimosa - 12 km. Fobosa rotācijas periods ir 7 stundas un 39,2 minūtes, Deimosa - 1 diena, 6 stundas un 17,9 minūtes. Tā kā Fobosa rotācijas periods ir īsāks par Marsa 24 stundu un 37,4 minūšu garo diennakti, tad vienkāršam novērotājam uz sarkanās planētas Foboss uzaustu rietumos un norietētu austrumos. Skatoties no Marsa, Foboss ir aptuveni 1/3 no Mēness izmēra, bet Deimoss izskatās kā spilgta zvaigzne. Pavadoņus 1877. gadā atklāja Asaps Halls. Tulkojumā no grieķu valodas abu pavadoņu vārdi nozīmē bailes un šausmas.
Pirmie pavadoņu mērījumi tika veikti ar Mariner 9 un Viking Orbiter automātiskajiem kosmosa kuģiem. Tika konstatēts, ka pavadoņu virsma ir ļoti tumša un tā atstaro tikai 5-7% no saņemtās gaismas. To pamatsastāvā tika konstatēti primitīvi oglekļa savienojumi, kuru izcelsme ir meklējama asteroīdu joslas tālākajos apgabalos. Tādejādi zinātnieki uzskata, ka Marss savus pavadoņus ir nogrābis asteroīdu joslā. Jaunākie pētījumi liecina, ka abi pavadoņi tomēr ir sarkanīgi un vairāk atbilst vēl primitīvākajiem D tipa asteroīdiem no Saules sistēmas ārējiem apgabaliem. Iespējams, ka Marsa pavadoņi satur ne tikai oglekli, bet arī ūdeni sasalušā stāvoklī.
Deimoss ir pārsvarā sarkanīgs un bez izteiktām struktūrām, savukārt Fobosa virsma ir daudzkrāsaināka, pateicoties krātera izsviestajam materiālam. Krātera diametrs ir 9 kilometri un tas ir redzams Fobosa attēla kreisajā augšējā daļā.
NASA/JPL/JHUAPL