Eiropas Kosmosa aģentūra un Marss
Publicēts: 29.05.2019
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) aparāti ir veiksmīgi pētījuši Marsu, atrodoties orbītā ap to. Šobrīd tiek gatavota misija, kuras ietvaros uz virsmas tiks nosēdināts visurgājējs, kas veiks virsmas izpēti, kā arī urbumus, lai meklētu norādes, vai uz Marsa kādreiz ir pastāvējusi dzīvība. Kāds būtu nākamais solis? Visticamāk, ka tā varētu būt misija, kuras ietvaros Marsa iežu paraugi tiktu nogādāti uz Zemi, kur to izpēte palīdzētu labāk izprast sarkano planētu un labāk sagatavoties pilotējamajām misijām uz to.
Šobrīd Marsu pēta astoņi aparāti, kuri pārstāv trīs kosmosa izpētes aģentūras - NASA, EKA un ISRO.
Orbītā atrodas:
- NASA Mars Odyssey
- EKA Mars Express
- NASA Mars Reconnaissance Orbiter
- ISRO Mangalyaan
- NASA MAVEN
- ESA ExoMars Trace Gas Orbiter
Virsmu pēta:
- NASA Curiosity
- NASA InSight
Orbītā esošie aparāti ne tikai nodarboja ar Marsa izpēti, bet arī kalpo kā sakaru satelīti, pārraidot visurgājēju informāciju uz Zemi. Piemēram, EKA ExoMars Trace Gas Orbiter nodrošina aptuveni 60% datu apjoma pārraidi. Topošajam ExoMars visurgājējam konkrētais orbitālais aparāts būs primārais datu pārraides nodrošinātājs. Atkarībā no attāluma starp Zemi un Marsu, signāls ceļo no 4 līdz 24 minūtēm.
ExoMars virsmas izpētes laboratorija, kas varētu startēt 2021.gadā, nodrošinās regulāru informāciju par laikapstākļiem uz sarkanās planētas - temperatūru, atmosfēras spiedienu, mitrumu, vēja ātrumu, starojumu un putekļu koncentrāciju. Regulāru informāciju šobrīd nodrošina NASA InSight laboratorija un Curiosity visurgājējs, kas darbojas Geila krāterī.
EKA jaunākais Marsa izpētes orbitālais aparāts ExoMars pēta sarkanās planētas atmosfēru. Tā kā planēta ir neliela un attiecīgi arī tās gravitācija nav spēcīga, kā arī to neieskauj globāls elektromagnētiskais lauks, Saules vēja ietekmē atmosfēras ārējie slāņi tiek aizpūsti kosmosā. Pētījumi liecina, ka Marsa pirmsākumos šī planēta ir bijusi siltāka un mitrāka, kā arī tās atmosfēra bija daudz blīvāka nekā mūsdienās. Marsa globālo putekļu vētru laikā īpaši efektīvi no planētas aizplūst ūdens molekulas.
Savukārt EKA Mars Express dati ir palīdzējuši noskaidrot, ka Marsam ir raksturīgi trīs ozona slāņi. 30 km augstumā atrodas pastāvīgais ozona slānis. 30 līdz 60 km augstumā veidojas ozona slānis ziemeļu puslodē, kad tur valda pavasaris un vasara, bet 35 līdz 70 km augstumā atrodas ozona slānis virs dienvidpola, kad tur iestājas ziema. Mars Express nu jau darbu pārtraukušais "kolēģis" Venus Express atklāja ozona slāni arī Venēras atmosfērā. Tas ir 100 līdz 1000 reižu retinātāks nekā Zemes ozona slānis. Arī uz Marsa ozona koncentrācija ir mazāka nekā uz Zemes (aptuveni 300 reižu). Uz Zemes ozona slānis veidojas 25 līdz 35 kilometru augstumā, kur tas samazina no Saules nākošā ultravioletā starojuma daudzumu. Ja ozonu konstatē Zemes virsmas tuvumā, tas ir gaisa piesārņotājs. Ozons ir tipiska pilsētas smoga sastāvdaļa. Uz Zemes ozona krājumus atjauno augi, bet uz Venēras un Marsa procesu nodrošina Saules starojums, kas sadala oglekļa dioksīda molekulas.
Nākotnē, kad uz sarkano planētu varētu doties ne tikai roboti, bet arī cilvēki, tās apguvi būtiski varētu atvieglot saldūdens rezerves, kas ledus formātā atrodamas uz Marsa. Daudzi virsmas veidojumi liecina, ka senatnē uz Marsa virsmas ir pastāvējis arī šķidrs ūdens, veidojot upes, ezerus un jūras.
Joprojām neatminēts ir Marsa metāna noslēpums. Šo molekulu ir konstatējis gan Curiosity, gan Mars Express. Līdz šim jutīgākais atmosfēras analizātors ExoMarss metānu nav "saodis". Uz Zemes metānu pamatā saražo dzīvie organismi, bet šī molekula var rasties arī ķīmiskajos procesos, kas nav saistīti ar dzīvību. Metāns atmosfērā pastāv salīdzinoši īsu laiku, aptuveni 400 gadus. To noārda ultravioletais starojums. Tas protams liek zinātniekiem lauzīt galvas, kā metāns rodas uz Marsa.
Interesanti, ka, lai gan Marsu neieskauj globāls elektromagnētiskais lauks, atsevišķās vietās ir saglabājušies pārpalikumi, tādas kā magnētiskā lauka "sēnes", kas reizēm mijiedarbojas ar Saules daļiņām, radot lokālas polārblāzmas augšējos atmosfēras slāņos. EKA Mars Express polārblāzmas uz sarkanās planētas reģistrēja 2004.gadā.
Ja vēlaties regulāri sekot līdzi Mars Express gaitām jeb tam, ko nelielā kamerā redz orbitālais aparāts, izmantojiet kameras Twitter kontu @esamarswebcam . Attēli tur parādās regulāri! Šī kamera, kas sākotnēji tika paredzēta tikai Beagle-2 atdalīšanās fotografēšanai, tiek izmantota, lai pētītu Marsa globālos procesus, piemēram, putekļu vētras. Kopumā ir uzņemti jau vairāk nekā 35 000 attēlu, kas automātiski nonāk Twitter kontā.
Noslēpumiem bagāts ir ne tikai Marss, bet arī tā pavadoņi - Foboss un Deimoss. Līdz šim nav izdevies noskaidrot, vai tie ir asteroīdi, kurus sagūstījusi sarkanā planēta, vai iespaidīgā sadursmē no Marsa izsisti fragmenti. Šobrīd ļoti ambiciozu misiju gatavo Japānas kosmosa izpētes aģentūra (JAXA), kas gatavojas nolaisties uz viena no pavadoņiem, lai paņemtu paraugu un vēlāk to nogādātu uz Zemi.
ESA
Komentāri
cydonia tieši 30.05.2019 domāja šādi:
Marsa kontekstā nākamais gads mums solās būt reti ražens. (gandrīz kā 60tajos :)
ExoMars, 25 .jūlijs, 2020, ESA un Roskosmos kopražojums. Sākotnēji ESA sadarbojās ar NASA, bet finansu trūkuma dēļ NASA noleca un ESA apvienoja spēkus ar Roskosmos. Misija ietver Krievu nesēju, eiropas zondi, krievu nolaižamo aparātu, un eiropas roveri (Rosalind Franklin). Šī ir ExoMars programmas otrā daļa, kuras starts bija paredzēts 2018, bet nepaspēja un atlika līdz nākamajam logam. Pirmā daļa bija (un ir) ESA būvēts ExoMars Trace Gas Orbiter un Itālijā būvēts Schiaparelli demo nolaižamais aparāts (kurš nositās).
Mars 2020, 17.jūlijs - 5.augusts, 2020, NASA roveris, līdzīgs Curiosity, bet ar papildus fīčām. Piemēram, paraugu savākšana visa ceļa garumā, lai pēcāk kāda paraugu atgriešanas misija to visu varētu savākt. Un drons, kurš, lai cik tas nebūtu dīvaini, spēs veikt īslaicīgus lidojumus Marsa ļoti retinātajā atmosfērā.
2020 Chinese Mars Mission, 23.jūlijs - 5.augusts, 2020, ķīniešu orbitālais aparāts ar hi res kamerām, plus nolaižamais aparāts, plus roveris, kam cita starpā būs radars, kas spēs ielūkoties līdz 100 metru dziļumā.
Hope Mars Mission, jūlijs, 2020, Apvienotie Arābu Emirāti. Orbitālais aparāts ļoti augstā orbītā pētīs Marsa atmosfēru, klimatu, putekļu vētras, utt. Cels augšā ar japāņu nesēju.
Mangalyaan 2, bija plānots 2020, bet izskatās ka nu jau ir nobīdījies uz nākamo logu. Nav arī līdz galam skaidrs vai tas būs Mangalyaan 1 līdzīgs orbitālais aparāts vai orbitālais plus nolaižamais plus roveris. Dažādi avoti baumo dažādi.
Uldis tieši 30.05.2019 domāja šādi:
Piekrītu. Gandrīz kā 60tajos. Mani tikai mulsina tas ka uz pasaules patreiz ir tikai viena komerciāliem un zinātniskiem mērķiem izmantojama raķete, izņemot militāristus kuriem ir svarīgi saglabāt slepenību un kas nerēķinas ar izmaksām. Bet neviena vārda par Falkon vai Falkon Heavy. Var jau būt ka tad kad projekti tapa, tad falkons vēl nebija nolaidies, bet arī tad tas jau bija lētākais kosmosa transports. Tas tā man liek aizdomāties par projektu nopietnību, bet var jau būt ka ir veci kontrakti kurus ir grūti lauzt brīdī kad Elons rada jaunas tehnoloģijas kosmosa transporta industrijā.
Un atkal tiem visiem plāniem nav nekā kopīga ar potenciālo koloniju vietu izpēti un sagatavi, kaut arī iespējams ir tikai gads palicis līdz Elons sāks reāli dabā testēt transplanetāro transport kuģi Starship.