Maldugunis uz Marsa

Publicēts: 9.04.2014
Lai arī fakti liecina, ka Marsa virsma ir tuksnešaina un neviesmīlīga vieta mums zināmajām dzīvības formām, attēlos, kurus iegūst gan orbitālie aparāti, gan tie visurgājēji, kas pārvietojas pa planētas virsmu, cilvēki cenšas saskatīt pierādījumus dzīvu un saprātīgu būtņu esamībai uz Marsa. Iedomātie marsieši ir rakuši kanālus, cēluši "Marsa sejas",…

Jauns kanāls uz Marsa

Publicēts: 20.03.2014
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tika uzskatīts, ka uz Marsa ir kanāli, kurus izrakušas saprātīgas būtnes. Lai arī mūsdienās līdz šim nav izdevies atklāt tehnoloģiski attīstītu civilizāciju uz sarkanā Zemes kaimiņa, kanāli tur ir. Atšķirībā no agrāk iztēlotajiem taisnajiem kanāliem, šobrīd atrasto izcelsme ir saistīta ar dabas procesiem uz…

Tev nebūs izpārdot Marsu!

Publicēts: 13.03.2014
Pēdējā laikā pasaulē arvien biežāk dzirdam par dažādiem pasākumiem, ar kuriem tiek veicināta cilvēku interese par astronomiju un kosmosa izpēti. Piemēram, tiek piedāvāts nosaukt jūsu izvēlētajā vārdā dažādus kosmosa objektus un to virsmas veidojumus. Protams, par attiecīgu samaksu. Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) vēlas atgādināt, ka šīs aktivitātes…

Vakara zvaigzne uz Marsa

Publicēts: 7.02.2014
Vai zini, kas ir Rīta un Vakara zvaigzne uz Zemes? Pareizi, tā ir Venēra, kuru šobrīd tu vari aplūkot no rītiem. Bet vai zini arī, kura ir Rīta un Vakara zvaigzne uz Marsa? Tā ir Zeme. Jaunākajā attēlā no NASA Marsa izpētes mobilās laboratorijas Curiosity, varam saskatīt gan Zemi kā niecīgu zvaigznīti, gan tās vēl mazāko pavadoni Mēnesi.

Jaunumi no vecā Opportunity

Publicēts: 25.01.2014
Jaunākie dati, kurus savācis ilggadējais NASA darbinieks uz Marsa, liecina, ka vēl pirms skābajiem un okisdējošajiem apstākļiem, par kuriem norādīja agrāk pētītie ieži, uz sarkanās planētas valdījis mērenāks un mums pazīstamajām dzīvības formām piemērotāks klimats. Pētījuma vadītājs Rejs Arvidsons no Vašingtona universitātes (ASV) uzskata, ka tas ir…

Fobosa skalpēšana

Publicēts: 26.12.2013
2013. gada 29. decembrī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmiskais aparāts Mars Express palidos garām Marsa pavadonim Fobosam tikai 45 kilometru attālumā. Tas ir tik tuvu, ka fotografēt nebūs iespējams. Tā vietā zonde reģistrēs informāciju par pavadoņa gravitācijas lauku, palīdzot zinātniekiem izpētīt Fobosa iekšējo struktūru.

Marsa meteorīti atlidojuši no ... Marsa

Publicēts: 17.10.2013
Jautājums "Kā jūs ziniet, ka tie ir atlidojuši no Marsa?" nav nekas pārsteidzošs. Gluži loģiskas šķiet šaubas, ka tie patiesībā varētu būt parasti akmeņi, vai arī meteorīti no citas vietas. Kā gan mēs varam būt tik droši, ka tie, kurus dēvējam par retajiem un vērtīgajiem Marsa meteorītiem, patiešām nāk no sarkanās planētas? Izrādās, ka varam gan.

Ceolīti un opāli Baldeta krāterī

Publicēts: 15.10.2013
Ja naftu, akmeņogles un dabasgāzi pagaidām uz Marsa nav atradies uziet, tad minerālu, kas radušies ūdens klātbūtnē, tur nav mazums. Analizējot Marsa izpētes orbitālā aparāta Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) CRISM spektrometra datus, zinātnieki ir konstatējuši, ka Baldeta krāterī atrodami ceolīti un opāli.

Marsa rētas

Publicēts: 10.10.2013
Hebes Chasma un tās tuvumā esošā Valles Marineris kanjonu sistēma ir rētas, kuras radušās Marsa agrīnajos attīstības posmos. Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Mars Express mums ļauj paraudzīties uz šo tektonisko spēku ietekmē radušos, gandrīz 8 kilometrus dziļo "gravu" tik labi, kā vēl nekad.

Džeiks M. un ūdens Marsa dzīlēs

Publicēts: 27.09.2013
Pirmais klints gabals, kuru zinātnieki analizēja ar Marsa mobilās laboratorijas Curiosity instrumentiem, izrādījies visai neparasts. Piramīdas formas vulkāniskais iezis, kas nodēvēts par "Jake_M" par godu NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) inženierim Džeikam Matijevičam, atgādina vulkāniskos iežus (mugearite), kādi uz Zemes veidojušies ūdens…