Kāršu namiņš
Publicēts: 10.06.2009
Saules sistēma ir trausls veidojums. Pavisam nelielas izmaiņas Merkura orbītā izraisīs šausmīgu katastrofu. Zemei draud sadursme ar Venēru vai Marsu. Katrā ziņā, sekas būs drausmīgas...
Pasaules gala sludinātājiem gan nav ko pārāk priecāties, jo šāda iespējamība ir aptuveni 1%... un ne ātrāk kā pēc 3,5 miljardiem gadu. Viennozīmīgi, mūsu paaudze un pat mūsu bērnubērni to nepieredzēs.
Pastāv aptuveni 99% iespējamība, ka Saules sistēmas planētas turpinās riņķot pa ierastajām orbītām, līdz Saule kļūs veca, uzblīdīs līdz sarkanā milža apmēriem, aprijot Merkuru, Venēru, Zemi un visticamāk arī Marsu.
Visiem ir zināms, ka planētas riņķo ar ļoti lielu precizitāti. Tādēļ ir iespējams aprēķināt to atrašanās vietu nākamajam mēnesim, gadam, simtgadei un vēl tālākai nākotnei. Tomēr pārāk tāla ieskatīšanās nākotnē nav tik precīza.
"Ļoti precīzi Saules sistēmas objektu kustības aprēķini nav iespējami periodam, kas pārsniedz vairākus desmitus miljonus gadu," pastāstīja Žaks Laskārs no Parīzes observatorijas.
Laskārs kopā ar savu kolēģi Mikaēlu Gastinē izmantoja jaudīgus datorus un izveidoja vairākas simulācijas, prognozējot iespējamās orbītu nestabilitātes un izmaiņas nākamo 5 miljardu gadu ietvaros, ņemot vērā Alberta Einšteina vispārējās relativitātes teoriju. Īsā laika periodā tas neradīja nekādas izmaiņas, bet ilgākā laika posmā orbītu ceļi mainījās ļoti būtiski.
Aplūkojot 2501 scenārijus, zinātnieki atrada 25 veidus kā Saules sistēmā varētu rasties katastrofālas izmaiņas.
"Vienā no variantiem Marss palido ļoti tuvu garām Zemei, nieka 794 km attālumā," pastāstīja Laskārs. "Kad planētas atrodas tik tuvu, tas ir līdzvērtīgi sadursmei, jo planētas tiek sarautas gabalos." Ja uz Zemes tobrīd vēl pastāvētu dzīvība, tā tiktu iznīcināta.
Lai iegūtu vēl precīzāku informāciju, Laskārs izveidoja vēl 200 simulācijas, katru reizi pamanot Marsa ceļu. Visos gadījumus, izņemot piecus, notika sadursme starp vismaz diviem Saules sistēmas iekšējo reģionu objektiem - Sauli, Zemi, Merkuru, Venēru un Marsu. Aptuveni 1/4 gadījumu Zeme tika sadragāta putekļos.
Visu nelaimju iemesls šajos scenārijos izrādījās akmens klucis, kas riņķo vistuvāk Saulei - Merkurs. "Merkurs ir cēlonis. Tā būs pirmā planēta, kuras orbīta tiks destabilizēta, jo tai ir vismazākā masa," teica Laskārs. Kādā brīdī Merkura orbīta sāks rezonēt ar Jupiteru un kārtība izjuks. Kad tas notiks Jupiters radīs vēl lielākas nekārtības, izjaucot arī pārējo iekšējo planētu orbītas.
"Simulācijās redzams, ka, neskatoties uz tā niecīgo izmēru, Merkurs apdraud Saules sistēmas kārtību," piebilda Kalifornijas universitātes zinātnieks Gregorijs Lolins.
Kā latvieši teiktu - mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Lai nu kā, bet mākslinieka skatījums uz šiem notikumiem ir visai krāšņs.
PhysOrg, NASA, IMCCE-CNRS, mākslinieks J Vidal-Madjar
Komentāri
