Plankumainais milzis
Publicēts: 23.05.2008
Ja par Saturnu mēdz teikt, ka tas ir Saules sistēmas gredzenotais milzis, tad Jupiteru droši var saukt par plankumoto milzi. Habla teleskopa attēlā redzams, ka Lielajam Sarkanajam un Junioram Sarkanajam ir pievienojies trešais sarkanais plankums. Uz Saules sistēmas lielākās planētas iespējams ir sākušās ievērojamas klimata pārmaiņas.
"Viena no ievērojamākajām izmaiņām, ko varam vērot gan Habla, gan Kecka attēlos, ir tā, ka vienmērīgā un mierīgā josla, kas ieskāva Lielo Sarkano plankumu, aptuveni gada laikā ir pārvērtusies par neiedomājami turbulentu abās plankuma pusēs," skaidroja Imke de Pāters no Kalifornijas universitātes Berklejā. "Iepriekšējos novērojumos, kas izdarīti ar Habla teleskopu un citiem kosmosa kuģiem kopš 1979. gada, šāda turbulence tika konstatēta tikai plankuma rietumu daļā."
Lielais Sarkanais plankums pastāv aptuveni 200 līdz 350 gadus. Ja jaunais sarkanais plankums un Lielais sarkanais plankums turpinās virzīties pa tagadējo trajektoriju, tie abi satiksies 2008. gada augustā. Astronomi turpinās vērot vai Lielais Sarkanais aprīs mazo, vai to atgrūdīs. Juniors Sarkanais, kas atrodas starp Lielo Sarkano un mazāko plankumu un nedaudz zem tiem, Lielajam Sarkanajam plankumam garām paies 2008. gada jūnijā.
Lielais Sarkanais plankums ir pastāvīgs, augsta spiediena vētru apgabals, kur mākoņi paceļas aptuveni 8 km augstumā virs apkārtējās mākoņu segas. Juniors Sarkanais plankums izveidojās 2005. gada decembrī, kad tas no nomainīja krāsu no baltas uz spēcīgām vētrām raksturīgo ķieģeļsarkano. Jaunais plankums ir mazāks par abiem iepriekš atklātajiem. Pavisam nesen tas no balta plankuma ir pārvērties par sarkanu, kas liecina, ka šī vētra ir pieņēmusies spēkā. Papildus plankumiem, uz Jupitera notiek arī mākoņu joslu izmaiņas.
Habla teleskopa attēli, kas tika nofotografēti 2008. gada 9. un 10. maijā, tika salīdzināti ar Kecka teleskopa fotoattēliem, kas tapuši 11. maijā. Kecka teleskopa attēli fotografēti spektrā, kas ir tuvs infrasarkanajam.
2004. gadā profesors Fils Markuss paredzēja, ka uz Jupitera gaidāmas spēcīgas klimata izmaiņas. Planēta sasilst ekvatora rajonā, bet atdziest dienvidu pola apvidos. Zinātnieks rakstīja, ka 2006. gadā gaidāmas ievērojamas izmaiņas Jupitera dienvidu puslodē, kad varētu rasties jaunas vētras.
"Planētas mākoņu sistēma, kas vērojama nedaudz uz ziemeļiem no ekvatora līdz pat 34. platuma grādam dienvidos, mūs pārsteidz ar izmaiņām un jo īpaši ar neredzētām mākoņu struktūrām," pastāstīja Markuss. "Neatkarīgi no tā vai pārmaiņas uz Jupitera notiek prognozētās sasilšanas ietekmē vai nē, mākoņu aktivitāte pēdējo divarpus gadu laikā liecina, ka uz šīs planētas noticis kaut kas neparasts."
Hubble
Komentāri
Makita tieši 11.05.2014 domāja šādi:
Jau 6 gadi pagājuši. Kā diez šīs klimatiskās pārmaiņas beidzās/turpinājās?