Eiropas atmosfēra satur ūdeni
Publicēts: 20.10.2021
Salīdzinoši nesen novērojumi ar Habla teleskopu palīdzēja identificēt ūdens tvaika klātbūtni Ganimēda atmosfērā. Ganimēds ir viens no četriem lielākajiem Jupitera pavadoņiem. Izpētot Habla teleskopa arhīvā atrodamos Eiropas attēlus un spektrālos datus, zinātnieki konstatēja ūdens tvaika klātbūtni arī šī pavadoņa atmosfērā, konkrētāk, tikai vienā pavadoņa pusē.
Eiropa ir viens no Jupitera 79 pavadoņiem. Tas ir gan viens no sešiem milzu planētai vistuvākajiem, gan viens no sešiem lielākajiem pavadoņiem. Šī ar ledu klātā pasaule ir lielāka nekā Plutons, kas savulaik piederēja planētu saimei. Virsmas temperatūra uz Eiropas ir aptuveni -170 grādi pēc Celsija. Pēc šāda apraksta šķiet, ka nekā interesanta tur nevar būt, bet novērojumi liecina, ka zem biezās ledus garozas varētu slēpties plašs šķidra ūdens okeāns.
Izmantojot arhīvā atrodamos Eiropas novērojumus ultravioleto staru diapazonā, zinātnieki konstatēja ūdens tvaika klātbūtni vienā pavadoņa puslodē - tajā pusē, kas vērsta pretēji kustības virzienam orbītā ap Jupiteru. Šāds asimetrisks izvietojums tika prognozēts teorētiskajos modeļos, bet līdz šim to nebija izdevies novērot praksē.
Atklājums ir pārsteidzošs, jo temperatūra uz Eiropas virsmas ir ļoti zema.
Lorenca Rota (Karaliskais Tehnoloģiju institūts, Zviedrija) vadībā tika analizēti Eiropas novērojumi ultravioleto staru diapazonā, kuri veikti ar Habla teleskopa STIS instrumentu 1999., 2012., 2014. un 2015. gadā. Šajos datos Rots atklāja skābekļa, kas ir ūdens sastāvdaļa, klātbūtni. Interpretējot signāla intensitāti dažādos viļņu garumos, zinātnieki secināja, ka Eiropas atmosfērā ir sastopams ūdens tvaiks.
Līdz šim šis elements ledainā pavadoņa atmosfērā bija novērots pārejošu izvirdumu veidā. Tos varētu salīdzināt ar geizeriem uz Zemes, bet to augstums reizēm pārsniedza 100 km. Šie izvirdumi veidoja pārejošus ūdens tvaika mākoņus atmosfērā. Jaunākā arhīva datu analīze liecina, ka kustībai pretējā virzienā vērstajā puslodē ūdens tvaiks atmosfērā sastopams pastāvīgi. Savukārt vadošajā puslodē šis elements netika konstatēts.
Jau tuvākajā nākotnē zinātnieki varētu skatīt ledaino pavadoņu virsmas jau krietni tuvāk, jo Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) misija JUICE varētu startēt jau 2022.gadā, lai 2031.gadā sasniegtu Jupiteru, kur plānots, ka tā veiks arī lielo pavadoņu - Ganimēda, Kallisto un Eiropas - izpēti. JUICE Jupitera sistēmā uzturēsies trīs gadus. Eiropu pētīs arī NASA misija Clipper, kas lidos garām šim pavadonim un analizēs tā piemērotību mums pazīstamām dzīvības formām, kā arī meklēs iespējamās nolaišanās vietas nākotnē paredzētajām misijām.
Hubble Space Telescope
Komentāri
