Genesis dati liecina, ka Saule un iekšējās planētas veidojušās atšķirīgi
Publicēts: 29.06.2011
Izpētot NASA Genesis misijas ietvaros iegūtos paraugus, zinātnieki ir secinājuši, ka Saule un iekšējās planētas ir veidojušās savādāk, nekā agrāk tika uzskatīts. Nelielas atšķirības tika pamanītas Saules un iekšējo planētu skābekļa un slāpekļa daudzumā.
"Mēs atklājām, ka Zemes, Mēness, kā arī Marsa un asteroīdu meteorītu sastāvā ir zemāka O-16 koncentrācija nekā Saulē," pastāstīja Kevins MakKīgans. "Tas nozīmē, ka Zeme neviedojās no tiem pašiem materiāliem, no kuriem Saule. Atliek tikai atklāt kādēļ un kā."
Uz Zemes ir sastopams trīs veidu skābeklis, kurš savstarpēji atšķiras pēc neitronu skaita. Gandrīz vai visi 100% Saules sistēmas skābekļa ir O-16, bet ir sastopami arī nedaudz eksotiskāki paveidi - O-17 un O-18. Izpētot Genesis paraugus, zinātnieki secināja, ka Saulē O-16 koncentrācija ir nedaudz augstāka nekā uz Zemes un citām tai līdzīgajām planētām.
Otra pētījuma ietvaros tika analizēts tāds elements kā slāpeklis. Visbiežāk sastopamais izotops ir N-14. Niecīgu daļu no visa Saules sistēmas slāpekļa sastāda N-15. Analīžu rezultāti liecina, ka Saulē un Jupiterā ir nedaudz vairāk N-14, bet par aptuveni 40% mazāk N-15. Saules un Jupitera slāpekļa sastāvs ir līdzīgs.
"Atklājumi liecina, ka visi Saules sistēmas objekti, ieskaitot Zemei līdzīgās planētas, meteorītus un komētas atšķiras no sākotnējā miglāja sastāva, no kura veidojās Saules sistēma," pastāstīja Bernards Martijs. "Šādu anomāliju izpēte ietekmēs mūsu izpratni par Saules sistēmas veidošanos."
Dati tika iegūti, analizējot Saules vējā esošo daļiņu materiālu, kuru savāca Genesis misijas laikā. Šos paraugus var uzskatīt par sākotnējā miglāja fosilijām, jo zinātniskie pierādījumi liecina, ka Saules ārējais slānis miljardiem gadu ilgā laika posmā nav būtiski mainījies.
"Saulē atrodas aptuveni 99% no Saules sistēmā esošā materiāla, tādēļ ideja, ka to vajag labāk izpētīt, ir vērtīga," pastāstīja Dons Bērnets. "Lai gan tas izrādījās nedaudz sarežģītāk nekā sākumā izskatījās, mēs esam atbildējuši uz dažiem svarīgiem jautājumiem, un, kā jau visās veiksmīgās misijās, esam radījuši daudz jaunus."
Genesis startēja 2000. gada augustā. Sasniedzot L1 punktu, kosmosa kuģis tur pavadīja 886 dienas, pasīvi vācot Saules vēja daļiņas.
2004. gada 8. septembrī kapsula ar paraugiem tika palaista Zemes atmosfērā. Lai gan nosēšanās Jūtas tuksnesī nenoritēja pēc plāna, daļa paraugu bija izmantojami. Šis bija pirmais gadījums pēc Apollo misiju ēras, kad uz Zemi tika atgādāti kāda Saules sistēmas objekta materiāls, kā arī pirmā reize, kad paraugi tika iegūti no tālākas vietas nekā Mēness orbīta.
NASA JPL
Komentāri
