Spirta brūzis kosmosā
Publicēts: 26.10.2015
Tas, ka uz komētām sastopams ūdens ledus, nevienu vairs neizbrīna. Arī organisko molekulu klātbūtne vairs nešķiet nekāda sensācija. Tomēr Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2) ir piesaistījusi zinātnieku uzmanību ar pavisam interesantu organisko vielu kombināciju. No šīs komētas izplūstošo vielu maisījumā ir konstatēts spirts un cukurs.
Starptautiskai pētnieku komandai pirmo reizi komētu izpētes vēsturē ir izdevies komētas izplūdes materiālā konstatēt etanola un cukura molekulas. Atradums apstiprina pieņēmumu, ka komētas varētu būt sarežģītu organisko molekulu avots, kas nogādājušas šo materiālu uz Zemes.
"Mēs atklājām, ka aktivitātes maksimuma laikā no komētas katru sekundi aizplūda vismaz 500 vīna pudelēm līdzvērtīgs spirta daudzums," paskaidroja pētījuma vadītājs Nikolass Bivers no Parīzes observatorijas Francijā.
Papildus etilspirtam un glikolaldehīdam pētnieku komanda komētas izplūdes gāzēs atklāja vēl 19 dažādas organiskās molekulas.
Tiek uzskatīts, ka komētas ir Saules sistēmas pirmsākumos pieejamā pirmatnējā materiāla resursi, kas sasaldētā veidā saglabājušies līdz mūsdienām. Tādejādi, pētot komētas, zinātnieki var analizēt apstākļus, kādos veidojās planētas, kādi bija pieejamie materiāli. Lielākā daļa komētu orbītas atrodas tālu no Saules. Dažkārt ārēju apstākļu ietekmes rezultātā to trajektorijas tiek mainītas un komētas ielido Saules sistēmas centrālajos reģionos. Saules siltums sasilda komētu veidojošās gāzes, kuras iztvaikojot veido astes. Analizējot gāzu spektru, iespējams noteikt sastāvu.
Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2) ir viena no spožākajām un aktīvākajām komētām kopš Heila-Bopa komētas 1997.gadā. Lavdžoisa komēta perihēlijā atradās 2015.gada 30.janvārī. Tobrīd katru sekundi no tās aizplūda prom aptuveni 20 tonnas ūdens. Bivera vadītā komanda analizēja komētas atmosfēras ķīmisko sastāvu, izmantojot 30 metru radioteleskopu Spānijā.
Saules gaisma iedarbojas uz komētas atmosfērā esošajām molekulām un liek tām spīdēt noteiktos viļņu garumos mikroviļņu diapazonā. Katrai molekulai raksturīgs noteikts viļņu garums.
Daļa zinātnieku mūsdienās uzskata, ka tieši komētas uz pirmatnējo Zemi atnesa organiskās molekulas, kuras nodrošināja dzīvības rašanos uz mūsu planētas. Kompleksu organisko molekulu atklāšana uz komētām, tai skaitā arī uz Lavdžoisa komētas, apstiprina šo pieņēmumu.
"Rezultāti apstiprina ideju, ka uz komētām sastopama ļoti kompleksa ķīmija," piebilda Stefānija Milama no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. "Vēlīnās bombardēšanas laikā pirms aptuveni 3,8 miljardiem gadu, kad mūsu planētu bombardēja komētas un asteroīdi, atnesot okeāniem nepieciešamo ūdeni, dzīvībai nebija jāsākas, izmantojot tikai vienkāršas molekulas, tādas kā ūdens, oglekļa monoksīds un slāpeklis. Tai bija pieejamas izsmalcinātākas izejvielas. Mēs esam atraduši molekulas, kuras veidotas no vairākiem oglekļa atomiem. Tādejādi jūs redzat, kur sāk veidoties cukuri, kā arī vēl sarežģītākas molekulas, tādas kā aminoskābes, kas ir olbaltumvielu pamatbloki, vai nukleotīdi, kas ir DNS pamatsastāvdaļas. Tās var sākt veidoties daudz vieglāk nekā tad, ja pieejamas molekulas tikai ar diviem vai trim atomiem."
Uz Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) ir konstatētas 16 organiskās molekulas, no kurām dažas ir nepieciešamas aminoskābju, nukleotīdu un cukuru veidošanās procesos.
Pārnovu sprādzienos un sarkano milžu dzīves noslēgumā veidojas apjomīgi gāzu un putekļu mākoņi, kuri piesātina apkārtējo vidi ar dažādiem elementiem. Blīvos gāzu un putekļu mākoņos veidojas jaunās zvaigznes un planētas ap tām. Ap neskaitāmajiem putekļu graudiņiem veidojas oglekļa dioksīda, ūdens un citu gāzu sarma. Kosmiskais starojums izraisa reakcijas sarmas slānī, kā rezultātā veidojas sarežģītas organiskās melekulas. Vēlāk šie putekļu graudiņi kļūst par komētu un asteroīdu sastāvdaļām, kuri laika gaitā var nokļūt uz planētām.
"Nākamais solis ir noskaidrot, vai komētās atrastais organiskais materiāls nāk no pirmatnējā mākoņa, kurā veidojās Saules sistēma, vai arī tas izveidojās jau vēlāk protoplanetārajā diskā, kas ieskāva jauno Sauli," teica pētījuma līdzautore Dominika Bockelē-Morvana no Parīzes observatorijas.
NASA
Komentāri
marcus tieši 26.10.2015 domāja šādi:
krievi par šito varētu būt sajūsmā