Rentgens komētai
Publicēts: 21.02.2009
Cerams, ka izmantojāt skaidro nakti, lai pārbaudītu savu redzes asumu, sameklējot Lulina komētu. Spītējot aukstumam, kas atdzesēja termometru līdz pat stindzinošiem -15 grādiem, naktī no 20. uz 21. februāri šur tur Latvijā varēja paspēt ieraudzīt pūkaino asteszvaigzni.
Lai arī teleskopā jūs šobrīd neredzētu spožu un izteiktu asti, tā būtu lieliska izdevība aplūkot interesantu objektu - zvaigzni, kuru ieskauj miglas mākonītis. Jāsaka, ka Lulina komēta jau vairākkārt ir zaudējusi savu asti, Tās brīnišķīgo zaļgano dūmaku rada ciāna un oglekļa klātbūtne komētas atmosfērā.
Lulina komētas orbīta ir gandrīz tajā pašā plaknē, kur visas Saules sistēmas planētas, bet tā kustas retrogrādi. Iespējams šī ir pirmā reize, kad komēta ienākusi Saules sistēmas iekšējā reģionā.
Komētu atklāja Kvanži Jē no Sun Jatsenas universitātes attēlos, kurus 2007. gada 11. jūlijā fotografēja Čī Šeng Lins no Taivānas Nacionālās centrālās universitātes Lulina observatorijā, izmantojot 16'' teleskopu. Ķīnā un Taivānā šo komētu nodēvēja par "Sadarbības komētu". Katalogos to var atrast arī ar nosaukumu C/2007 N3.
Komēta ir vērojama ar neapbruņotu aci, ja jūs atrodaties patiesi tumšā vietā un redze ir laba. Ja jums nepiemīt kāda no šīm īpašībām, tad bruņojieties ar binokli vai teleskopu. Komēta vislabāk redzama būs ap pusnakti un vēlāk, kad tā atrodas augstāk virs horizonta.
Lulina komēta tiek vērota ne tikai no Zemes ar dažādiem palīglīdzekļiem, bet NASA izmanto šim nolūkam kosmosā lidojošo Swift teleskopu. Komēta tiek novērota vienlaicīgi rentgenstaru un ultravioletajā spektrā.
"Šī komēta izdala ļoti daudz gāzes, tādēļ tā ir ideāls objekts rentgenstaru novērojumiem," paskaidroja Dženija Kārtere no Leičesteras universitātes, kas vada pētījumus.
Ultravioletajā spektrā redzams, ka komēta izdala milzīgu daudzumu ūdens - aptuveni 3000 litrus sekundē. Swift teleskops neredz ūdeni tiešā veidā. Pateicoties tam, ka Saules ultravioletais starojums ātri sadala ūdeni par ūdeņradi un hidroksilu, Swift spēj redzēt tieši hidroksila mākoni, kas stiepjas aptuveni 400 000 kilometru attālumā no komētas kodola, kas ir nedaudz lielāks attālums nekā no Zemes līdz Mēnesim.
Vistuvāk Zemei Lulina komēta atradīsies 24. februārī, kad tā debesīs būs redzma ļoti tuvu Saturnam, kurš šobrīd ir sagriezies pret Zemi tā, ka no platajiem gredzeniem redzama vien šaura strīpiņa. Ja nu šajā dienā Latviju pārklās pelēkā mākoņu sega, apmeklējiet Coca-Cola kosmosa zinātnes centra lapu, kurā tiek plānota šī notikuma tiešraide caur 16'' teleskopu.
Līdz maija beigām komēta joprojām būs redzama ziemeļu puslodē, palikdama arvien vājāka un vājāka. Jūnijā komēta pazudīs rietošās Saules atblāzmā. Ņemot vērā orbitālo periodu, Lulina komēta varētu atgriezties pēc vairāk kā tūkstots gadiem.
NASA
Komentāri
