Lutēcijas noslēpums
Publicēts: 15.03.2010
Lutēcija (21) ir sagādājusi galvassāpes astronomiem jau kopš tās atklāšanas. Šobrīd zinātniekiem palīgā nāks zonde Rosetta, kas lidos garām šim noslēpumainajam asteroīdam 2010. gada jūlijā.
2010. gada 10. jūlijā Eiropas kosmosa aģentūras zonde Rosetta lidos tikai dažu tūkstošu kilometru attālumā garām asteroīdam Lutēcija (21), kas ir galvenās joslas asteroīds, kura orbīta atrodas starp Marsu un Jupiteru.
Lutēcija patiesi ir neparasts objekts. Tā ir klasisficēta kā M klases asteroīds, kuri pārsvarā sastāv no niķeļa un dzelzs. Tomēr patlaban iegūtajā Lutēcijas spektrā nav ne miņas no metālu klātbūtnes. Lutēcijas sastāvs ir lielākā mīkla. Tieši šī iemesla dēļ Rosetta lidos garām asteroīdam.
Plānots, ka jūlijā astronomi beidzot iegūs atbildi uz šo jautājumu. Bet līdz tam brīdim viņi nodarbojas ar "zīlēšanu kafijas biezumos" jeb derībām, no kā gan sastāvēs Lutēcija.
Irina Beļskaja no Parīzes observatorijas ir izpētījusi Lutēcijas novērojumu datus no 1960tajiem gadiem un 2004. gada. Viņa uzskata, ka Lutēcija būs 132x101x76 kilometrus liels objekts. Ja to vizualizē, tad iegūst kaut ko līdzīgu kartupelim. Daļa no Lutēcijas virsmas būs klāta ar putekļiem, kuru daļiņu izmērs būs mazāks kā 20 mikrometri. Cietā virsma būs vairāk līdzīga oglekļa hondrītu meteorītiem nevis dzelzs un niķeļa sajaukumam.
Pārdrošākais pareģojums, ko ir izteikusi Beļskaja ar saviem kolēģiem, ir, ka uz asteroīda būs milzīgs krāteris.
Atliek tikai sagaidīt jūliju un pārliecināties, vai astronomiem piemīt arī gaišreģu spējas.
Kā domājat jūs, Beļskajas prognozes piepildīsies? Vai varbūt jums ir savas idejas par asteroīda sastāvu un izskatu?
Massachusetts Institute of Technology
Komentāri
