Asteroīds 2019 LF6
Publicēts: 11.07.2019
Mūsdienās ļoti reti tiek atklāti lieli asteroīdi. 2019 LF6 diametrs ir aptuveni 1 kilometrs. Tomēr tā nav pati interesantākā šī objekta īpašība. Izrādās tas pieder Atiras grupai. Tajā ietilpst 20 asteroīdi, kuru orbītas pilnībā atrodas tuvāk Saulei nekā Zemes orbīta. To ceļi nešķērso mūsu planētas orbītu. Asteroīds 2019 LF6 vienu orbītu ap Sauli veic 151 dienas laikā.
Fakts, ka asteroīds regulāri atrodas "Saules pusē", ļauj saprast, kādēļ tik lielu objektu nav izdevies atklāt. 2019 LF6 tika pamanīts, izmantojot Palomāras observatorijas ZTF (Zwicky Transient Facility) kameru, kas ļauj novērot pārejošos objektus debesu jumā, tādus kā pārnovas, novas un asteroīdus. Tā ir ļoti ātra kamera un tādēļ labi piemērota Atiras grupas asteroīdu novērojumiem, kurus var veikt aptuveni 20-30 minūtes pēc Saules rieta vai pirms Saules ausmas.
Programmu "Twillight" (Krēsla) izstrādāja Kvanži Je un Vings-Huens Ips no Taivānas Nacionālās centrālās universitātes. Tās ietvaros šī gada sākumā izdevās atklāt asteroīdu 2019 AQ3, kura apriņķošanas periods ir 165 dienas. Gan 2019 AQ3, gan 2019 LF6 orbītas atrodas ārpus ekliptikas plaknes. Fizikas profesors Toms Prins no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta uzskata, ka pagātnē abi asteroīdi ir pielidojuši pārāk tuvu Merkuram vai Venērai un tādēļ izmesti no ekliptikas plaknes.
Izmantojot ZTF kameru, līdz šim ir izdevies atklāt aptuveni 100 Zemei tuvos asteroīdus un aptuveni 2000 asteroīdus, kas riņķo galvenajā asteroīdu joslā, kas atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām.
Je uzskata, ka "Twillight" projekta ietvaros izdosies atklāt vairākus Atiras grupas asteroīdus, kā arī cer uz NEOCam misiju, kuras viens no mērķiem būtu Saulei tuvo asteroīdu izpēte. 2017.gadā NEOCam ieguva NASA atbalstu padziļinātai izpētei, kas palīdzēs kosmosa izpētes aģentūrai izlemt, vai finasēt šīs misijas tālāku izstrādi.
California Institute of Technology
Komentāri
