Asteroīds 2004 BL86 palidos garām Zemei 26. janvārī
Publicēts: 16.01.2015
Tiek uzskatīts, ka dinozauru bojāejas vaininieks bija aptuveni 10 kilometrus liels asteroīds. Lai arī šāda izmēra objekti Zemes tuvumā parādās visai reti, mazākie "brālīši" šad tad uzrodas, lai zemiešiem atkal un atkal atgādinātu, ka nedrīkstam aizmirst par to klātbūtni. 2015. gada 26. janvārī Zemei garām lidos 0,5 kilometrus liels asteroīds 2004 BL86. Tas atradīsies pietiekami tuvu, lai to varētu ieraudzīt jau ar binokli vai nelielu teleskopu. Tomēr pietiekami tālu, lai tu varētu justies drošs par savu ādu.
Nākamā reize, kad Zemei pietiekami tuvu lidos garām liels asteroīds, būs jau 2027. gadā, kad mūsu planētas tuvumā viesosies aptuveni kilometru lielais 1999 AN10.
Tā kā, ja vēlaties piebiedroties astronomiem un amatieriem, kas vēros šo akmeni, tad ziniet, ka šī būs reize, kad asteroīds 2004 BL86 atradīsies vistuvāk Zemei turpmāko 200 gadu laikā.
Viens no veidiem, kā profesionālie astronomi plāno pētīt minēto asteroīdu, ir izmantot mikroviļņus. NASA Tālo kosmosa sakaru antenas Goldstounā un Aresībo observatorija Puertoriko tiks pavērstas pret 2004 BL86, lai iegūtu informāciju par šo objektu, kā arī asteroīdu plānots "fotografēt". Tā kā līdz šim par 2004 BL86 zināms ir ļoti maz, NASA Zemei tuvo objektu programmas vadītājs Dons Jeomans paredz, ka iegūtie dati varētu sagādāt arī kādu pārsteigumu.
Asteroīdu 2004 BL86 atklāja 2004. gada 30. janvārī LINEAR projekta ietvaros.
"Asteroīdi ir kaut kas īpašs. Tie ne tikai ir nogādājuši uz Zemes dzīvības attīstībai svarīgus elementus un ūdeni pagātnē, bet nākotnē asteroīdi kļūs par vērtīgiem derīgo resursu avotiem. Tos izmantos par degvielas atjaunošanas stacijām, cilvēkam izplešoties arvien tālāk un tālāk Saules sistēmā. Asteroīdos ir kaut kas tāds, kas liek man skatīties augšup," komentēja Dons Jeomans, kurš pēc 17 gadu ilgā darba NASA Zemei tuvo objektu programmas vadītāja amatā, ir nodevis tālāk stafeti Polam Čodasam.
NEO programmas ietvaros asteroīdi un komētas tiek pētīti gan ar teleskopiem uz Zemes, gan kosmosā. Tiek meklēti jauni, analizēti jau zināmie, lai precīzi noteiktu to trajektorijas un potenciālos draudus mūsu planētai.
NASA JPL
Komentāri
Laila tieši 26.01.2015 domāja šādi:
Cik liela ir varbutiba, ka asteroids novirzisies no savas trajektorijas un kljus par draudu zemei?
Līga tieši 26.01.2015 domāja šādi:
Uz kuru debespusi un ap cikiem jāskatās? Ar amatieru teleskopiem arī varēs ko redzēt?
Redaktors tieši 26.01.2015 domāja šādi:
Laila >>
Ja vien asteroīds nav slepens klingonu kreiseris, kas gatavojas iekarot Zemi, tad nē, trajektoriju tas nemainīs.
Līga >>
Skaties otrajā bildē, kas pievienota rakstam, tur ir redzams, cikos kurā vietā plānojas būt. Virziens - dienvidaustrumi.
Jā, ar teleskopiem arī varēs redzēt. Vēlams ar ne pārāk lieliem, jo tad asteroīds pārāk strauji šķērsos redzeslauku, ja nebūs sekošana.
makita tieši 26.01.2015 domāja šādi:
Vai asteroīds binoklī/teleskopā izskatīsies kā spožs punkts vai arī kā kaut kas mazs un pelēks? Kā to nesajaukt ar citiem objektiem?
Sanita tieši 26.01.2015 domāja šādi:
Cikos pēc Latvijas laika būs tuvākais saskares punkts šim ar zemi?
Redaktors tieši 26.01.2015 domāja šādi:
> Makita:
Asteroīds izskatītos kā zvaigznīte, kas pārvietojas nedaudz, nedaudz ātrāk attiecībā pret zvaigznēm. Vienreiz uzmetot aci - kā maza zvaigznīte.
> Sanita:
2015. gada 26. janvārī plkst. 18:20 pēc Latvijas laika.