Rosetta mēra komētas temperatūru

Publicēts: 4.08.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde ir veikusi pirmos Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) virsmas temperatūras mērījumus. Izrādās, ka komētas virsma ir pārāk karsta, lai to klātu tikai ledus. Visticamāk, ka tā ir tumša un putekļiem klāta. Novērojumi tika veikti ar Rosetta spektrometru VIRTIS laika posmā no 13. līdz 21. jūlijam, kad attālums līdz komētai…

Rosetta komēta no 1950 km attāluma

Publicēts: 1.08.2014
Rosetta ar katru dienu arvien tuvāk un tuvāk pielido savam neparastajam galamērķim - Čurjumova-Gerasimenko komētai (67P). 2014. gada 29. jūlijā zondi no komētas kodola šķīra vairs tikai 1950 kilometri. Iegūtajā attēlā, kura izšķirtspēja ir 37 metri uz pikseli, lieliski redzama komētas kodola savādā forma.

Čurjumova un Gerasimenko dubultkomēta

Publicēts: 19.07.2014
Ja reizēm šķiet, ka uz "Zemes nav taisnības..", tad Čurjumova-Gerasimenko komēta nav tas gadījums. Komētai ir divi atklājēji. Lai nebūtu jādala viens komētas kodols, Visums ir parūpējies, lai katram atklājējam būtu savs, skaidri nošķirams kodola apgabals, jo, kā liecina jaunākie zondes Rosetta attēli, 67P/C-G ir binārā komēta, kuras kodolu veido divi…

Rosetta un tās komēta

Publicēts: 7.07.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Rosetta ir konstatējis, ka Čurjumova-Gerasimentko komēta (67P) katru sekundi izdala aptuveni 300ml ūdens. Lai arī tas šķiet ļoti niecīgs daudzums, jāņem vērā, ka komēta atrodas 583 miljonu kilometru attālumā no Saules. Ūdens klātbūtni Rosetta mikroviļņu instruments (MIRO) konstatēja 2014. gada 6. jūnijā,…

Divi radioteleskopi un viens asteroīds

Publicēts: 13.06.2014
2014. gada 8. jūnijā Zemei drošā attālumā garām palidoja jaunatklāts asteroīds 2014 HQ124. Vistuvākajā punktā šo 370 metrus lielo objektu no mūsu planētas šķīra 1,25 miljoni kilometru. Kamēr lielākā daļa cilvēku nemaz nezināja par šādu ciemiņu, NASA zinātnieki iejūdza tandēmā divus jaudīgus radioteleskopus, lai nofotografētu Zemei tuvo asteroīdu.

Gredzeni ir modē

Publicēts: 27.03.2014
Saturna gredzeni teleskopā ir viens no neaizmirstamākajiem skatiem. Grūtāk pamanāmi gredzeni ir atklāti arī ap citām milzu planētām. Līdz šim dabīgi gredzeni nebija atrasti nevienam citam Saules sistēmas objektam. Tagad milzu planētu pulciņam ir pievienojies asteroīds Čariklo (10199), kuru ieskauj divi blīvi un šauri gredzeni. Šis ir līdz šim mazākais…

Septiņi pagātnes vēstneši

Publicēts: 24.03.2014
3,1 triljonās daļas no grama - tik "svarīgi" ir šie septiņi pagātnes vēstneši, kurus pēc vairākus gadus ilgušajiem meklējumiem zinātniekiem izdevās atrast NASA kosmiskā aparāta Stardust starpzvaigžņu putekļu ķeršanas iekārtās. Lai arī paraugi ir niecīgi, tie ir unikāli vēstures liecinieki, kurus nav skārusi Saules dzimšanas svelme.

Skalpētājs 2014 DX110

Publicēts: 5.03.2014
2014. gada 5. martā plkst 23:06 pēc Latvijas laika asteroīds 2014 DX110 savā orbītā ap Zemi atradīsies tikai aptuveni 350 000 kilometru attālumā no mūsu planētas, tuvāk nekā Mēness. Pamata satraukumam nav nekāda, jo aptuveni 30 metrus lielais asteroīds palidos garām. Asteroīds nesagādās problēmas arī Mēnesim, kuram tas palidos garām 1 stundu un 22 minūtes…

NEOWISE pirmā komēta

Publicēts: 2.03.2014
NASA NEOWISE projekta ietvaros ir izdevies atklāt jaunu komētu C/2014 C3 (NEOWISE), kas atklāšanas brīdī atradās 230 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Atgādināsim, ka NEOWISE ir plaša lauka teleskops, kas infrasarkano staru diapazonā pēta Saules sistēmu, lai meklētu Zemei tuvos objektus.

TOTAS komēta

Publicēts: 14.02.2014
Eiropas Teides observatorijas Tenerifes asteroīdu izpētes komandai (TOTAS) ir izdevies atklāt līdz šim nezināmu komētu P/2014 C1. Komēta tika pamanīta 2014. gada 1. februārī, kad tika veikti novērojumi ar 1 metru lielo teleskopu Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Eiropas optiskajā virszemes stacijā Tenerifē.