Iznīcībai nolemtais Foboss

Publicēts: 11.11.2015
Foboss riņķo nieka 6000 kilometru attālumā no Marsa virsmas. Tas ir vismazākais attālums, kāds šķir pavadoni no planētas Saules sistēmā. Marsa gravitācija velk Fobosu arvien tuvāk un tuvāk, aptuveni 2 metrus 100 gados. Visticamāk, ka garās un seklās rievas uz Fobosa virsmas ir pirmās pazīmes, ka pavadoņa struktūra lēnām sabrūk. Zinātnieki uzskata, ka…

100 grami sekundē

Publicēts: 6.11.2015
Ja pārdevēja katru dienu no kases paņem 1 centu, tad vienas dienas ietvaros tas šķiet sīkums, bet, ja šī sīkā zagšana turpinās gadiem un gadu desmitiem, pazudusī summa jau šķitīs ievērojama. Tieši tas noticis ar Marsa atmosfēru, kas Saules sistēmas pirmsākumos ir bijusi pietiekami blīva, lai uzturētu mitru un siltu vidi, bet laika gaitā tā ir palēnām…

2015 TB145 portreti

Publicēts: 5.11.2015
Droši vien labi atceraties aptuveni 600 metrus lielā asteroīda 2015 TB145 lidojumu garām Zemei. Savā orbītā ap Sauli vistuvāk Zemei milzīgais bluķis pielidoja Helovīna vakarā, 2015.gada 31.oktobrī, aptuveni plkst. 19:00 pēc Latvijas laika. Attēli, kas iegūti 30.oktobrī ar Aresibo radioteleskopu, atklāja, ka asteroīds bija pienācīgi izdekorējies, lai…

31.oktobra "konfekte" - asteroīds 2015 TB145

Publicēts: 29.10.2015
2015.gada 31.oktobrī Zemei garām palidos aptuveni 400 metrus liels asteroīds. Pamata satraukumam nav nekāda, šoreiz "garām" tiešām nozīmē, ka palidos garām. Asteroīds 2015 TB145 vistuvākajā punktā atradīsies aptuveni 480 000 km attālumā jeb tālāk nekā Mēness. Lai arī ar neapbruņotu aci šis objekts nebūs redzams, to varēs pamanīt teleskopā kā mazu zvaigznīti.…

Spirta brūzis kosmosā

Publicēts: 26.10.2015
Tas, ka uz komētām sastopams ūdens ledus, nevienu vairs neizbrīna. Arī organisko molekulu klātbūtne vairs nešķiet nekāda sensācija. Tomēr Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2) ir piesaistījusi zinātnieku uzmanību ar pavisam interesantu organisko vielu kombināciju. No šīs komētas izplūstošo vielu maisījumā ir konstatēts spirts un cukurs.

Kas izrakņājis Plutonu?

Publicēts: 19.10.2015
Jo vairāk Plutona attēlu mēs saņemam no NASA zondes New Horizons, jo aizraujošāka kļūst šī tālā pundurplanēta. Mēs esam redzējuši gan Plutona "sirdi", gan ledus kalnus, gan neparastos, ķirzakas ādai līdzīgos veidojumus. Jaunākajā attēlā redzams apgabals, kas atrodas milzīgajā Plutona "sirdī", kuru izraibinājušas dažāda izmēra bedres attēlā pa labi,…

Cassini pēdējie trīs lidojumi garām Enceladam

Publicēts: 16.10.2015
Lai cik skumīgi arī nebūtu, bet Cassini darba mūžs neglābjami tuvojas noslēgumam. Šogad notiek pēdējie trīs lidojumi tuvu garām Saturna pavadonim Enceladam, no kuriem pirmais notika jau 14.oktobrī, bet nākamie divi plānoti 28. oktobrī un 19. decembrī. Pirmā pārlidojuma laikā Cassini fotografēja Encelada ziemeļpolu, tuvākajā punktā atrodoties 1839 km…

Lielais Sarkanais turpina sarukt

Publicēts: 14.10.2015
Izmantojot Habla teleskopa datus, zinātnieki ir izveidojuši jaunas Jupitera kartes, kurā redzams, ka Lielais Sarkanais plankums turpina sarukt. Attēlos ir pamanāmi arī reti viļņveida veidojumi planētas atmosfērā, kuri iepriekš bija novēroti tikai pirms vairākām desmitgadēm. Šis ir pirmais attēls OPAL programmā, kuras ietvaros katru gadu ar Habla teleskopa…

Geila ezers uz Marsa

Publicēts: 13.10.2015
Ja mūsdienās Geila krāteris, kurā strādā NASA Marsa visurgājējs Curiosity, ir sauss un tuksnešains, tad pirms aptuveni 3,8 līdz 3,3 miljardiem gadu senā pagātnē, iespējams, skatam pavērtos pavisam cita aina - upes un ezeri. Jaunākie pētījumi, kuros izmantoti Curiosity dati, liecina, ka ūdens plūdis un atradies krāterī pietiekami ilgu laiku, lai nogulumiežu…

Zem zilajām Plutona debesīm

Publicēts: 10.10.2015
Pirmie krāsainie Plutona atmosfēras attēli atklāj dūmakas zilo toni. Iespējams, ka dūmaka atmosfēras augšējos slāņos ir līdzīga tai, kas novērojama uz Saturna pavadoņa Titāna. Tās izcelsme ir saistīta ar Saules gaismas izraisītām slāpekļa un metāna ķīmiskām reakcijām, kuru rezultātā rodas mazas, kvēpiem līdzīgas daļiņas, kas tiek dēvētas par tolīniem.