Komēta ar glicīnu

Publicēts: 31.05.2016
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde Rosetta Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) atmosfērā ir konstatējusi izejvielas, kas tiek uzskatītas par ļoti svarīgām Zemes dzīvības izcelsmē un attīstībā. Viena no tām ir aminoskābe glicīns, kas ir olbaltumvielu sastāvdaļa, bet otra - fosfors, kas ir nozīmīgs elements DNS un šūnu membrānās. Šis atradums norāda,…

Marss opozīcijā

Publicēts: 23.05.2016
2016.gada maijā attālums starp Zemi un Marsu bija mazākais pēdējo 10 gadu laikā. Habla teleskopa komanda izmantoja šo izdevību, lai nofotografētu mūsu sarkano kaimiņu. Jaunākajā attēlā redzami gan mākoņi, gan polārie ledāji, gan vairāki slaveni krāteri.

Habls atklāj Makemake pavadoni

Publicēts: 27.04.2016
Vai zini, kas ir Makemake, bet nav Merkuram un Venērai? Tas ir dabīgais pavadonis. 2015.gada aprīlī ar Habla teleskopu veiktie novērojumi ir palīdzējuši pamanīt mazu, tumšu pavadoni, kas riņķo ap otru spožāko Koipera joslas mazo planētu Makemake. Pavadonis S/2015 (136472) 1 jeb MK 2, ir aptuveni 1300 reizes blāvāks nekā mazā planēta.

Opportunity un viesulis

Publicēts: 7.04.2016
Pārvarot 32 grādu slīpumu, NASA Marsa izpētes visurgājējs Opportunity lūkojās lejup no Knudsena kores uz Maratona ieleju un nofotografēja putekļu viesuli. Attēls fotografēts 2016.gada 31.martā, kad Opportunity uz sarkanās planētas aizvadīja 4332 Marsa dienu.

Iesaldētā vēsture

Publicēts: 29.03.2016
NASA kosmiskais aparāts New Horizons ir pamanījis vairākus miljoniem vai pat miljardiem gadu senas pagātnes lieciniekus uz mazās planētas Plutona. Viens no tādiem ir nelielais kalnu ezeriņš uz ziemeļiem no Sputnik Planum. Iespējams, ka senatnē, kad Plutona atmosfēras spiediens bija augstāks un uz mazās planētas valdīja siltāki laikapstākļi, šķidrums…

Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā

Publicēts: 10.03.2016
Tikai dažas nedēļas pirms 2014.gada oktobra, kad Marsam garām pabrāzās komēta C/2013 A1 (Siding Spring), ap sarkano planētu sāka riņķot NASA kosmiskais aparāts MAVEN. Laikā, kad komēta atradās tuvu planētai, daļa MAVEN instrumentu tika izslēgti, līdzīgi kā citiem orbītā esošajiem aparātiem. Tomēr atsevišķi MAVEN instrumenti darbojās un ieguva tādus…

Ūdens ledus, peldošie kalni un zilā atmosfēra

Publicēts: 6.02.2016
Lai arī kosmosa izpētes un apguves sfēru ik pa brīdim pāršalc kāda sensācija un jaunatklājums, Plutons joprojām spēj piesaistīt uzmanību ar saviem neparastajiem veidojumiem uz virsmas un arī atmosfērā. Jaukākajos datos, kas saņemti no NASA zondes New Horizons, redzams, ka ūdens uz Plutona ir sastopams daudz lielākā apjomā. Iespējams, ka slāpekļa ledāji…

Devītā planēta gaida savu atklājēju

Publicēts: 21.01.2016
Saules sistēmas Devītās planētas orbīta ir izteikti elipsveida. Tās masa aptuveni 10 reizes pārsniedz Zemes masu. Devītās planētas orbīta vidēji atrodas aptuveni 20 reizes tālāk nekā Neptūna orbīta. Viens gads uz tās ilgst no 10 000 līdz 20 000 Zemes gadiem. Varat tikai iztēloties, kāds aukstums valda uz šīs tālās pasaules, kura "diriģē" daudzu Koipera…

Uz Rosetta komētas virsmas ir ūdens ledus

Publicēts: 14.01.2016
Lai arī ūdens tvaiks ir galvenā Čurjumova-Gerasimenko (67P) komētas izplūdes gāzu maisījuma sastāvdaļa, tiek uzskatīts, ka lielākā daļa ūdens ledus atrodas zem virsmas. Līdz šim uz virsmas atrasti tikai daži ūdens ledus atsegumi. Viens no šādiem reģioniem, kur 2014.gadā ir konstatēts ūdens ledus, ir Imhotep. Rosetta VIRTIS infrasarkano staru instrumenta…

Jaunākie Plutona attēli ar līdz šim vislielāko izšķirtspēju

Publicēts: 8.12.2015
Katru nedēļu flīģeļa izmēra kosmiskais aparāts New Horizons uz Zemi nosūta datus, kuri iegūti 2015.gada 14.jūlijā, kad zonde lidoja cauri Plutona sistēmai. Jaunākie attēli ir fotografēti tuvu brīdim, kad New Horizons atradās vistuvāk Plutonam. Attēlu izšķirtspēja ir 77 līdz 85 metri uz pikseli. Tie ir līdz šim augstākās izšķirtspējas attēli, kurus skatījusi…