Spirit lielais atklājums

Publicēts: 13.12.2007
Laiks skrien ātri, ļoti ātri. Liekas, ka pavisam nesen ar satraukumu sekojām līdzi jaunumiem par to kā notiek Spirit un Opportunity nosēšanās uz Marsa, par to kā šie visurgājēji "sper pirmos soļus" uz sarkanās planētas virsmas. Izrādās, ka kopš nosēšanās ir pagājuši četri Zemes gadi. Un mazie roboti joprojām uzcītīgi apgādā zinātniekus ar jauniem atklājumiem.

Zirnekļi, ķirzakas āda un mežģīnes

Publicēts: 12.12.2007
Zinātnieki jau ilgstošu laiku pēta Marsu un patlaban ir paziņojuši, ka atklājuši uz sarkanās planētas virsmas visdīvainākās lietas. Ja vēlaties tās aplūkot personīgi, jums būs jādodas uz Marsa dienvidpolu. Laicīgi brīdinu, veidojumi nav mazo rozā cilvēciņu darbs, bet gan Saules un Marsa kopprojekts.

Lidojošie šķīvīši ap Saturnu

Publicēts: 8.12.2007
Žēl, ka nāksies jūs apbēdināt, bet kontakts ar ārpuszemes civilizāciju tomēr nav nodibināts. "Šķīvīši" patiesībā ir daži neparastas formas Saturna pavadoņi, kuru orbītas atrodas gredzenos. Jaunākie atklājumi liecina, ka tie ir radušies apvienojoties ledus un putekļu daļiņām, no kurām veidoti Saturna gredzeni. Zinātnieki domā, ka šis jaunais atklājums…

Marsa sausie mākoņi

Publicēts: 7.12.2007
Pamatojoties uz datiem, kas iegūti simulējot Marsa mākoņu veidošanos, zinātnieki ir secinājuši, ka tie ir daudz sausāki nekā agrāk tika uzskatīts. Pētītie mākoņi ir veidoti no sasaluša ūdens, gluži kā daži mākoņu veidi šeit uz Zemes.

Nosēšanās vietu meklējot

Publicēts: 1.12.2007
Zinātnieki ir ieguvuši jaunus Marsa attēlus, kombinējot dažādos krāsu kanālos savāktos datus no HiRISE kameras, kas atrodas uz ap Marsu riņķojošā automātiskā kosmosa kuģa Mars Reconnaissance Orbiter. Šie attēli palīdzēs izvēlēties labāko nosēšanās vietu Martian Explorer projektam, kurš kā paredzēts uz sarkanās planētas virsmas nonāks 2010. gadā.

Negaiss tuvojas ... uz Venēras

Publicēts: 30.11.2007
Venēra ir ellīga vieta, kur valda augsta temperatūra un spiediens. Eiropas kosmosa aģentūras projekts Venus Express ir papildinājis šo jauko ainavu ar zibeni.

Uzredzēšanos, Holmsa komēta!

Publicēts: 28.11.2007
Jā, jā, tieši tā - tā pamazām pazūd no mūsu, ar jaudīgām ierīcēm neapbruņoto cilvēku acu skatiem. Pavisam neilgu brīdi tā bija lielākais objekts Saules sistēmā. Tā izpleta savu gāzes un putekļu mākoņa diametru līdz pat 1.4 miljons kilometriem, lai tagad lēnām, bet nenovēršami mums teiktu "uz redzēšanos". Rodas jautājums - vai vēsture atkārtosies?

Foboss un Deimoss

Publicēts: 28.11.2007
2007. gada laikā ar CRISM kameru tika iegūti jauni Marsa pavadoņu attēli, gandrīz tādi, kādus tos būtu iespējams redzēt no Marsa virsmas. CRISM kamera atrodas uz automātiskā kosmosa kuģa Reconnaissance Orbiter, kas lido zemā orbītā ap Marsu. Abi attēli tika uzņemti kosmosa kuģim esot Marsa nakts pusē.

Ieskaties komētas sirdī ar Hablu

Publicēts: 25.11.2007
Habla teleskops ne tikai cenšas saskatīt un parādīt mums, uz Zemes esošajiem kosmosa dziļākos nostūrus, bet arī Saules sistēmas objektus. Viens no pēdējiem, pret kuru tika pavērsts šis jaudīgais teleskops, ir Holmsa komēta.

Cik tālu no mums ir Saule?

Publicēts: 14.11.2007
Astronomi mūsu galaktikas izmēru un formu, kā arī attālumus līdz citām zvaigznēm nosaka izmantojot „parallax metodi” (kā arī citas metodes, izmantojot zvaigžņu gaismas spektru). Diemžēl šīs metodes mums nepalīdz precīzi noteikt attālumu līdz mūsu pašu zvaigznei – Saulei. Pārsteidzoši, bet, lai astronomi noteiktu attālumu līdz Saulei, viņiem vispirms…