ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Rīta komēta

Rīta komēta


Publicēts: 2.02.2009
Lulina komēta tuvojas, paliekot arvien spožāka un spožāka. Šobrīd tā jau ir 6-7 lieluma objekts, kas gan nav saskatāms ar neapbruņotu aci, bet pat neliels binoklis noderēs, lai šo astaino zvaigzni sameklētu agrajās rīta stundās.
Asteroīds 2009 BD

Asteroīds 2009 BD


Publicēts: 27.01.2009
Asteroīds 2009 BD, kas tika atklāts pavisam nesen, lēnām lido garām Zemei aptuveni 644 000 kilometru attālumā. Šis objekts mūs nepavisam neapdraud. Tomēr astronomi to uzskata par ļoti interesantu, jo šis ir viens no reti sastopamajiem ko-orbitālajiem asteroīdiem. Tas izseko Zemi.
Kad Saule dusmojas

Kad Saule dusmojas


Publicēts: 26.01.2009
Vai spējat iedomāties, cik mēs esam atkarīgi no Saules un tās kaprīzēm? Mūsu zvaigzne ir ne tikai siltuma un gaismas, bet arī postošu vētru avots. Lādēto daļiņu plūsma var ne tikai izsist no ierindas satelītus un apdraudēt starptautiskās kosmiskās stacijas iemītniekus, bet arī pārtraukt jūsu iemīļotās hokeja spēles skatīšanos.
95% tīra ūdens

95% tīra ūdens


Publicēts: 21.01.2009
Nu jau tā vairs nav nekāda sensācija, ka uz Marsa ir ūdens. Tas šķiet tikpat pašsaprotami kā polārās ledus cepures uz sarkanās planētas. Bet, vai jūs zinājāt, ka milzīgais ledus gabals, kas atrodas Marsa ziemeļpolā, ir praktiski bez piejaukumiem?
Mirušais Marss nav nemaz miris

Mirušais Marss nav nemaz miris


Publicēts: 16.01.2009
Mēs esam pieraduši domāt par Marsu kā par aukstu, tuksnešainu un mirušu planētu. Tās atmosfēra ir tik retināta, ka šķidrs ūdens tur momentā iztvaiko. Tomēr jaunākie pētījumi vieš cerību, ka Marss nemaz nav tik mirusi planēta, kā šķiet pirmajā acumirklī. Uz Marsa ir novērota kādas vielas esamība, kas liecina, ka Marss arī šodien ir mainīga planēta. Atliek…
Sasildīties ziemas aukstumā

Sasildīties ziemas aukstumā


Publicēts: 5.01.2009
Vai pamanījāt, ka vakar, 4. janvārī, Saule bija nedaudz lielāka nekā parasti? Siltāk gan no tā nekļuva, bet tieši 4. janvārī Zeme atradās perihēlijā jeb vistuvāk Saulei savā orbītā ap centrālo zvaigzni. Vai tiešām to var pamanīt ar aci? Kā tas ietekmē Zemi?
Aukstākais objekts šaipus Koipera joslas

Aukstākais objekts šaipus Koipera joslas


Publicēts: 3.01.2009
Tā ir auksta un tāla pasaule. Tik tāla, ka cilvēka veidota kosmosa zonde to ir apmeklējusi tikai vienreiz. Tik auksta, ka iespējams, ka tieši Tritons ir visaukstākais objekts pirms Koipera joslas. Tomēr tas ir viens no retajiem ģeoloģiski aktīvajiem pavadoņiem.
Marss 2008. gadā

Marss 2008. gadā


Publicēts: 2.01.2009
Kā jau tas ierasts, vēl joprojām atskatāmies uz aizgājušo gadu. Šoreiz par Marsu. 2008. gads bija jaunu un sensacionālu atklājumu gads sarkanās planētas izpētes vēsturē. Ap Marsu un uz Marsa darbojās vesela armija cilvēka radītu robotu, kas fotografēja, mērīja, smaržoja un analizēja mums kaimiņos esošo planētu.
Mazais Sprādziens

Mazais Sprādziens


Publicēts: 7.10.2008
Aptuveni deviņus miljardus gadus pēc Lielā Sprādziena nogranda Mazais Sprādziens. Triecienvilnis saspieda blīvu, putekļainu gāzes mākoni, kas sarāvās, lai radītu Sauli un planētas. Kārnegī institūta Zemes magnētisma departamenta astrofiziķiem ir izdevies atklāt Saules sistēmas pirmsākumu detaļas.
Ugunsbumba virs Sudānas

Ugunsbumba virs Sudānas


Publicēts: 7.10.2008
Šonakt Sudānā varēja vērot skatu kā Zemes atmosfērā iztvaiko dažus metrus liels asteroīds 2008 TC3, kuru iepriekšējā dienā atklāja Katalīnas debesu izpētes programmas ietvaros. Ieiešana Zemes atmosfērā tika prognozēta pulkstens 2:46 GMT.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!