ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

10 Higieja

10 Higieja


Publicēts: 29.10.2019
Agrāk vismazākās pundurplanētas titula īpašniece bija Cerēra. Astronomi, izmantojot Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielā teleskopa (VLT) SPHERE instrumentu, ir ieguvuši līdz šim visdetalizētāko asteroīda 10 Higieja attēlu. Iespējams, ka mazākās pundurplanētas statuss pienākas šim objektam, kas ir ceturtais lielākais asteroīdu joslā.
Jupiters no Habla

Jupiters no Habla


Publicēts: 14.08.2019
Iespējams, ka skaidros augusta vakaros esat ievērojuši salīdzinoši spožu zvaigzni, kas atrodas tuvu dienvidu horizontam. Tā tikai izskatās kā zvaigzne. Tas ir Jupiters - Saules sistēmas lielākā planēta. Pat salīdzinoši nelielā teleksopā iespējams pamanīt mākoņu joslas tālās planētas atmosfērā un lielākos pavadoņus. Lielā un labā teleskopā, kuram netraucē…
Trāpīs, netrāpīs, trāpīs, netrāpīs...

Trāpīs, netrāpīs, trāpīs, netrāpīs...


Publicēts: 25.07.2019
Asteroīdu medības nav vienkārša nodarbe. Šie objekti nāk un iet, reizēm ļaudami astronomiem tikai nedaudz sev uzmest acis, pēc tam nozūdot komosa dzīlēs uz vairākām desmitgadēm. Dažkārt šis šaurais logs neļauj noteikt precīzu objekta orbītu. Šādos gadījumos nereti sākotnējie aprēķini liecina, ka jaunatklātais asteroīds nākotnē varētu sadurties ar Zemi.…
Asteroīds 2019 LF6

Asteroīds 2019 LF6


Publicēts: 11.07.2019
Mūsdienās ļoti reti tiek atklāti lieli asteroīdi. 2019 LF6 diametrs ir aptuveni 1 kilometrs. Tomēr tā nav pati interesantākā šī objekta īpašība. Izrādās tas pieder Atiras grupai. Tajā ietilpst 20 asteroīdi, kuru orbītas pilnībā atrodas tuvāk Saulei nekā Zemes orbīta. To ceļi nešķērso mūsu planētas orbītu. Asteroīds 2019 LF6 vienu orbītu ap Sauli veic…
Eiropas Kosmosa aģentūra un Marss

Eiropas Kosmosa aģentūra un Marss


Publicēts: 29.05.2019
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) aparāti ir veiksmīgi pētījuši Marsu, atrodoties orbītā ap to. Šobrīd tiek gatavota misija, kuras ietvaros uz virsmas tiks nosēdināts visurgājējs, kas veiks virsmas izpēti, kā arī urbumus, lai meklētu norādes, vai uz Marsa kādreiz ir pastāvējusi dzīvība. Kāds būtu nākamais solis? Visticamāk, ka tā varētu būt misija, kuras…
Marsa pazemes ūdenskrātuves

Marsa pazemes ūdenskrātuves


Publicēts: 28.02.2019
Marss ir bijusi slapja vieta. Par to šaubās vien retais. Atkal un atkal tiek atrasti pierādījumi, kas liecina, ka ūdens uz sarkanās planētas tās pastāvēšanas pirmsākumos ir bijis bieži sastopams savienojums. Jaunākā Mars Express datu analīze ir atklājusi vēl kādu niansi Marsa ūdeņainajā pagātnē. Uz sarkanās planētas ir pastāvējusi plaša, savstarpēji…
Ultima Thule labākais attēls ieradies

Ultima Thule labākais attēls ieradies


Publicēts: 26.02.2019
Detalizētākais Ultima Thule portrets ir saņemts. Attēla, kas tapis New Horizons lidojot garām Koipera joslas objektam 6628 kilometru attālumā, izšķirtspēja ir 33 metri uz pikseli. Attēls fotografēts ar LORRI kameru 6,5 minūtes pirms tuvākā attāluma sasniegšanas brīža. Kā atzina projekta vadošais pētnieks Alans Šterns, Ultima Thule pārlidojums bija daudz…
Un tagad par laikapstākļiem uz Marsa

Un tagad par laikapstākļiem uz Marsa


Publicēts: 20.02.2019
Tieši tā varētu teikt laikapstākļu ziņu diktors laikā, kad cilvēki jau būtu kolonizējuši sarkano planētu. Lai arī šobrīd neviens Homo sapiens uz Marsa vēl nav spēris savu kāju, informācija par laikapstākļiem - temperatūru, atmosfēras spiedienu, vēja ātrumu un virzienu - tiek vākta jau tagad. To dara jaunākais NASA aparāts InSight, kas nolaidās Elysium…
Pareizs laiks uz Saturna...

Pareizs laiks uz Saturna...


Publicēts: 21.01.2019
Gadu desmitiem zinātnieki ir centušies noteikt Saturna diennakts garumu. To ir ļoti viegli paveikt planētām ar cietu virsmu. Milzu planētām, kuru atmosfēras veidojumi ir mainīgi vai tādu īsti nav, rotācijas periodu noteikt ir grūtāk. Saturna gadījumā situāciju vēl vairāk apgrūtināja neparastais magnētiskais lauks, kas slēpa planētas rotācijas ātrumu.…
Oumuamua mājas meklējot

Oumuamua mājas meklējot


Publicēts: 25.09.2018
2017.gada oktobrī astronomi pamanīja objektu, kas bija palidojis salīdzinoši tuvu garām Zemei. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tas ir asteroīds vai komēta no Saules sistēmas, bet, turpinot tā izpēti, izdevās noskaidrot, ka neparastās formas debesu ķermenis ir atlidojis no citas zvaigžņu sistēmas. Astronomu komanda Korina Bailera-Džounsa (Maksa Planka Astronomijas…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!