Saules sistēma

Vakara zvaigzne uz Marsa
Publicēts: 7.02.2014
Vai zini, kas ir Rīta un Vakara zvaigzne uz Zemes? Pareizi, tā ir Venēra, kuru šobrīd tu vari aplūkot no rītiem. Bet vai zini arī, kura ir Rīta un Vakara zvaigzne uz Marsa? Tā ir Zeme. Jaunākajā attēlā no NASA Marsa izpētes mobilās laboratorijas Curiosity, varam saskatīt gan Zemi kā niecīgu zvaigznīti, gan tās vēl mazāko pavadoni Mēnesi.

Marsieši, jums tuvojas komēta!
Publicēts: 29.01.2014
Kamēr ISON komēta visiem "astaino zvaigžņu" medniekiem uz Zemes sagādāja vilšanos, "marsieši" var tikai triumfējoši saberzēt savus taustekļus, jo 2014. gada 19. oktobrī sarkanajai planētai nieka 138 000 kilometru attālumā garām pabrāzīsies 2013 A1 Siding Spring komēta. Lai arī skats no Marsa virsmas varētu būt visai iespaidīgs, NASA speciālisti uzmanīgi…

Jaunumi no vecā Opportunity
Publicēts: 25.01.2014
Jaunākie dati, kurus savācis ilggadējais NASA darbinieks uz Marsa, liecina, ka vēl pirms skābajiem un okisdējošajiem apstākļiem, par kuriem norādīja agrāk pētītie ieži, uz sarkanās planētas valdījis mērenāks un mums pazīstamajām dzīvības formām piemērotāks klimats. Pētījuma vadītājs Rejs Arvidsons no Vašingtona universitātes (ASV) uzskata, ka tas ir…

NEOWISE pirmais asteroīds
Publicēts: 13.01.2014
NASA NEOWISE projekta ietvaros ir izdevies atklāt pirmo asteroīdu. NEOWISE sākotnēji bija pazīstams kā WISE - plaša lauka infrasarkano staru diapazona izpētes projekts, kura ietvaros tika veikts apjomīgs izpētes darbs infrasarkano staru diapazonā. WISE iegūtie dati ir būtiski uzlabojuši zināšanas par Zemei tuvo objektu daudzumu un īpašībām. 2011. gadā…

Elvisa vienādojums
Publicēts: 11.01.2014
Asteroīdu izmantošana derīgo izrakteņu iegūšanai ir piesaistījusi gan zinātniskās fantastikas autoru, gan uzņēmēju, gan zinātnieku interesi. 2012. gadā Ričards Brensons, Lerijs Peidžs un Ēriks Šmits paziņoja, ka viņi gatavojas nodarboties ar asteroīdu resursu apgūšanu. Te nu jāuzdod viens interesants jautājums - cik daudz ir tādu asteroīdu, kurus ir…

Pirmais X kategorijas uzliesmojums 2014. gadā
Publicēts: 8.01.2014
2014. gada 7. janvārī plkst. 20:32 pēc Latvijas laika uz Saules tika reģistrēts X1,2 kategorijas uzliesmojums no aktīvā reģiona AR1944, kas bija vērsts Zemes virzienā. Tas bija pirmais X kategorijas uzliesmojums 2014. gadā, kas sekoja virknei zemākas kategorijas uzliesmojumu. Uzliesmojums ir saistīts ar koronālās masas izvirdumu, kas vērsts Zemes virzienā.

Atklāts pirmais asteroīds 2014. gadā
Publicēts: 3.01.2014
2014. gada 1. janvāra rītā, kad daži vēl turpināja svinības, Katalinas debesu izpētes projekta ietvaros tika noķerts pirmais 2014. gada asteroīds. 2014 AA bija tikai 2 līdz 3 metrus liels. Tā trajektorija liecināja, ka pavisam drīz tas iebrāzīsies Zemes atmosfērā. Tā kā novērojumu laiks bija ļoti īss, precīzu sadursmes vietu noteikt nebija iespējams.…

Iedvesma eglīšu rotājumiem
Publicēts: 26.12.2013
Mūsdienās arvien populārākas kļūst apadītas, apšūtas un visādi citādi apdarinātas eglītē karināmās bumbiņas. Aplūkojot kārtējos NASA kosmiskā aparāta Cassini attēlus, kuros redzams Saturns un tā slavenākie pavadoņi - Encelads un Titāns, šķiet, ka šīs kosmiskās bumbas un to krāsojums varētu iedvesmot kādu rokdarbnieci vai rokdarbnieku.

Fobosa skalpēšana
Publicēts: 26.12.2013
2013. gada 29. decembrī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmiskais aparāts Mars Express palidos garām Marsa pavadonim Fobosam tikai 45 kilometru attālumā. Tas ir tik tuvu, ka fotografēt nebūs iespējams. Tā vietā zonde reģistrēs informāciju par pavadoņa gravitācijas lauku, palīdzot zinātniekiem izpētīt Fobosa iekšējo struktūru.

Izvirdums uz Eiropas
Publicēts: 16.12.2013
Tiek uzskatīts, ka zem Jupitera pavadoņa Eiropas biezās ledus garozas slēpjas šķidra ūdens okeāns. Tā kā šādos apstākļos varētu pastāvēt mums pazīstamas dzīvības formas, astrobiologi šo objektu uzskata par vienu no iekārojamākajiem izpētes mērķiem, kur meklēt dzīvību ārpus Zemes. Ar Habla teleskopa palīdzību pamanītais ūdens tvaiku izvirdums Eiropas…