Vai Plutons ir planēta?

Publicēts: 23.09.2014
Kas ir planēta? Vairākas paaudzes pat bērniem šis jautājums bija skaidrs. Tā bija liela klinšu vai gāzes bumba, kas riņķoja ap Sauli. Mūsu sistēmā tādas bija deviņas. Tad astronomi atrada vairākus Plutonam līdzīgus objektus aiz Neptūna orbītas. Tad viņi atklāja Jupiteram līdzīgus objektus riņķojam ap citām zvaigznēm, sākumā tikai dažus, bet tad jau…

Philae un 67P tikšanās vieta izvēlēta

Publicēts: 16.09.2014
"J" vieta ir intriģējošs punkts uz Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P), kurš izvēlēts par moduļa Philae nolaišanās galveno galamērķi. Tuvumā novērotā aktivitāte un nelielais risks, salīdzinot ar citām vietām, ļāva zinātniekiem izvirzīt šo kandidātu kā primāro nolaišanās mērķi. "J" atrodas komētas "galvas daļā". Atgādināsim, ka 67P ir neregulāras formas…

12./13.09 varētu būt gaidāmas ziemeļblāzmas

Publicēts: 12.09.2014
2014. gada 10. septembrī pulkstens 20:46 pēc Latvijas laika uz Saules tika novērots X1.6 kategorijas uzliesmojums. Starojums, kurš jau aptuveni pēc 8 minūtēm sasniedza Zemi, jonizēja mūsu planētas atmosfēras augšējos slāņus, izraisot augstfrekvences radiosakaru traucējumus. Sprādzienā, kas bija vērsts Zemes virzienā, izmestā matērija pārvietojas ar…

Tumšā komēta

Publicēts: 10.09.2014
NASA instruments, kas atrodas uz Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zondes Rosetta, ir veiksmīgi nosūtījis uz Zemi pirmos datus par Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). ALICE reģistrēja komētas virsmas spektru tālajā ultravioletajā gaismas diapazonā. Iegūtā informācija liecina, ka komētas virsma ir neparasti tumša, tumšāka par ogli. Mērījumi liecina, ka…

Komēta rokas stiepiena attālumā

Publicēts: 15.08.2014
Vai atcerieties pirmos Marsa attēlus no Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) HiRISE kameras? Vai atcerieties sajūsmu, ar kādu sagaidījāt un aplūkojāt Opportunity un Spirit sūtītās fotogrāfijas? Un kur nu vēl iespaidīgās Saturna sistēmas fotogrāfijas no Cassini. Tagad ir pienācis Rosetta laiks. Tik tuvu komētas kodolu nav redzējis neviens cilvēks. Atzīstiet,…

Reja un Epimētejs

Publicēts: 12.08.2014
Saturnam ir daudz vairāk pavadoņu nekā planētai, uz kuras mēs dzīvojam. Gredzenoto milzi pavada 62 "mēneši", no kuriem lielākais ir Titāns. Tajā ir sakopoti aptuveni 96% no visas matērijas, kas riņķo ap Saturnu. Atlikušo 4% lielākā daļa ir atvēlēta sešiem mazākiem pavadoņiem, bet pārējo 55 pavadoņu un slaveno gredzenu masa kopā ņemot ir pavisam niecīga.

Rosetta noķērusi komētu!

Publicēts: 6.08.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Rosetta pēc desmit gadu ilgā ceļojuma ir sasniegusi savu galamērķi - Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P) un iegājusi orbītā ap to. Publiskoti pirmie attēli, kas tapuši Rosettai atrodoties orbītā ap neparasto komētu. Šobrīd komēta un tās mākslīgais pavadonis atrodas aptuveni 405 miljonu kilometru attālumā no Zemes, aptuveni…

Rosetta mēra komētas temperatūru

Publicēts: 4.08.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde ir veikusi pirmos Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) virsmas temperatūras mērījumus. Izrādās, ka komētas virsma ir pārāk karsta, lai to klātu tikai ledus. Visticamāk, ka tā ir tumša un putekļiem klāta. Novērojumi tika veikti ar Rosetta spektrometru VIRTIS laika posmā no 13. līdz 21. jūlijam, kad attālums līdz komētai…

Rosetta komēta no 1950 km attāluma

Publicēts: 1.08.2014
Rosetta ar katru dienu arvien tuvāk un tuvāk pielido savam neparastajam galamērķim - Čurjumova-Gerasimenko komētai (67P). 2014. gada 29. jūlijā zondi no komētas kodola šķīra vairs tikai 1950 kilometri. Iegūtajā attēlā, kura izšķirtspēja ir 37 metri uz pikseli, lieliski redzama komētas kodola savādā forma.

Čurjumova un Gerasimenko dubultkomēta

Publicēts: 19.07.2014
Ja reizēm šķiet, ka uz "Zemes nav taisnības..", tad Čurjumova-Gerasimenko komēta nav tas gadījums. Komētai ir divi atklājēji. Lai nebūtu jādala viens komētas kodols, Visums ir parūpējies, lai katram atklājējam būtu savs, skaidri nošķirams kodola apgabals, jo, kā liecina jaunākie zondes Rosetta attēli, 67P/C-G ir binārā komēta, kuras kodolu veido divi…