Šārpa kalna slapjā pagātne

Publicēts: 10.12.2014
Tas, ka savulaik uz Marsa ir valdījis siltāks un mitrāks klimats, vairs nevienu nepārsteidz. Tomēr vadošā hipotēze liecina, ka šis periods ir bijis salīdzinoši īss. Jaunākie dati, kas iegūti, veicot apkārtējo iežu analīzi Geila krāterī ar NASA mobilo laboratoriju Curiosity, norāda, ka Šarpa kalns ir veidojies no nogulumiežiem ezerā, kas tur pastāvējis…

Asteroīds 2014 UR116

Publicēts: 10.12.2014
Zemei tuvojas 400 metrus liels asteroīds 2014 UR116, kuru 2014. gada 27. oktobrī atklāja MASTER-II observatorijā Kislovodskā (Krievija). Šis asteroīds ir augstāks par Latvijas Televīzijas torni un lielāks arī par mūsu "kalnu" Gaiziņu. Lielāks pat par Munameģi! Tomēr, lai arī kā mediji necenstos, šis asteroīds nav drauds mūsu planētai tuvākos 150 gadus,…

Noslēpumainā Eiropa

Publicēts: 23.11.2014
Skatoties uz šo attēlu, galvā virmo jautājums - kas slēpjas zem šī biezā ledus. Jupitera pavadonis Eiropa, kuru klāj bieza ledus garoza, tiek uzskatīts par vienu no potenciālajiem objektiem, uz kura varētu attīstīties un pastāvēt mums zināmas dzīvības formas.

Saule atspīd Titāna jūrā

Publicēts: 31.10.2014
NASA zondei Cassini, kas nesen lidoja garām Saturna lielākajam pavadonim Titānam, ir izdevies nofotografēt Saules gaismas atspīdumu pavadoņa šķidro ogļūdeņražu jūrā. Šis efekts mums ir labi pazīstams arī uz Zemes, kur Saules gaisma var spoguļoties ūdens tilpnēs.

Saidingspringsas komētas ūdeņradis

Publicēts: 24.10.2014
Lai arī vizuāli attēls nebūt nav pievilcīgs, tas sniedz informāciju par ūdeņraža vidi ap Saidingspringsas komētu, kas 2014. gada 19. oktobrī palidoja garām Marsam, ap kuru riņķo attēla autors - kosmiskais aparāts MAVEN. Fotogrāfija tapusi divas dienas pirms komēta atradās vistuvāk sarkanajai planētai, kad MAVEN no komētas šķīra 8,5 miljoni kilometru.

Philae tiksies ar komētu 12. novembrī

Publicēts: 17.10.2014
Rosetta misijas viens no interesantākajiem brīžiem vairs nav aiz kalniem. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir atļāvusi turpināt Philae nolaišanās sagatavošanas darbus, kas vainagosies ar aparāta izsēdināšanu uz Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) kodola virsmas. Lai Philae nevajadzētu nolaisties vietā "vieta J", EKA aicina ikvienu iesūtīt savu nosaukuma…

Pirmie rezultāti no MAVEN

Publicēts: 15.10.2014
Jaunākais NASA Marsa izpētes aparāts MAVEN sarkano planētu sasniedza 2014. gada 21. septembrī. Jau pēc 8 stundām uz Zemi tika nosūtīti pirmie dati no MAVEN instrumentiem, sniedzot pirmo ieskatu gaisīgo Marsa atmosfēras sastāvdaļu - skābekļa, oglekļa un ūdeņraža izvietojumā atmosfēras augšējos slāņos.

Saidingspringsas komētas vērotāju flote

Publicēts: 11.10.2014
2014. gada 19. oktobrī aptuveni 139 500 kilometru attālumā Marsam garām palidos Saidingspringsas komēta (C/2013 A1). Tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks attālums nekā no Mēness līdz Zemei. Nav zināma neviena komēta, kas būtu pielidojusi tik tuvu mūsu planētai. Nelaižot garām izdevību vērot šo lidojumu garām sarkanajai planētai, NASA un citas aģentūras…

Indīgs un auksts mākonis virs dienvidpola

Publicēts: 3.10.2014
Milzīga polāro mākoņu sistēma, kas veidota no ūdeņraža cianīda, ir novērota virs Saturna lielākā pavadoņa Titāna dienvidpola. Starptautiska pētnieku grupa Leidenes observatorijas zinātnieku vadībā uzskata, ka šis veidojums parādījies, strauji atdziestot Titāna dienvidu puslodei, kurā šobrīd iestājas ziema.

Kas iznira no Ligeia Mare?

Publicēts: 1.10.2014
Saturna pavadonis Titāns viennozīmīgi ir viens no interesantākajiem objektiem Saules sistēmā. Tā biezā, oranžas nokrāsas atmosfēra slēpj jūras un ezerus, kuros šķidra ūdens vietā krastus apskalo ogļūdeņraži. Titāna interesanto objektu sarakstam vari pievienot arī kādu veidojumu Ligeia Mare jūrā, kas pirmo reizi tika pamanīts 2013. gada jūlijā.