ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Saidingspringsas komētas ūdeņradis

Saidingspringsas komētas ūdeņradis (1437/0)


Publicēts: 24.10.2014
Lai arī vizuāli attēls nebūt nav pievilcīgs, tas sniedz informāciju par ūdeņraža vidi ap Saidingspringsas komētu, kas 2014. gada 19. oktobrī palidoja garām Marsam, ap kuru riņķo attēla autors - kosmiskais aparāts MAVEN. Fotogrāfija tapusi divas dienas pirms komēta atradās vistuvāk sarkanajai planētai, kad MAVEN no komētas šķīra 8,5 miljoni kilometru.
Philae tiksies ar komētu 12. novembrī

Philae tiksies ar komētu 12. novembrī (1601/0)


Publicēts: 17.10.2014
Rosetta misijas viens no interesantākajiem brīžiem vairs nav aiz kalniem. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir atļāvusi turpināt Philae nolaišanās sagatavošanas darbus, kas vainagosies ar aparāta izsēdināšanu uz Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) kodola virsmas. Lai Philae nevajadzētu nolaisties vietā "vieta J", EKA aicina ikvienu iesūtīt savu nosaukuma…
Pirmie rezultāti no MAVEN

Pirmie rezultāti no MAVEN (1674/0)


Publicēts: 15.10.2014
Jaunākais NASA Marsa izpētes aparāts MAVEN sarkano planētu sasniedza 2014. gada 21. septembrī. Jau pēc 8 stundām uz Zemi tika nosūtīti pirmie dati no MAVEN instrumentiem, sniedzot pirmo ieskatu gaisīgo Marsa atmosfēras sastāvdaļu - skābekļa, oglekļa un ūdeņraža izvietojumā atmosfēras augšējos slāņos.
Saidingspringsas komētas vērotāju flote

Saidingspringsas komētas vērotāju flote (2415/6)


Publicēts: 11.10.2014
2014. gada 19. oktobrī aptuveni 139 500 kilometru attālumā Marsam garām palidos Saidingspringsas komēta (C/2013 A1). Tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks attālums nekā no Mēness līdz Zemei. Nav zināma neviena komēta, kas būtu pielidojusi tik tuvu mūsu planētai. Nelaižot garām izdevību vērot šo lidojumu garām sarkanajai planētai, NASA un citas aģentūras…
Indīgs un auksts mākonis virs dienvidpola

Indīgs un auksts mākonis virs dienvidpola (1771/0)


Publicēts: 3.10.2014
Milzīga polāro mākoņu sistēma, kas veidota no ūdeņraža cianīda, ir novērota virs Saturna lielākā pavadoņa Titāna dienvidpola. Starptautiska pētnieku grupa Leidenes observatorijas zinātnieku vadībā uzskata, ka šis veidojums parādījies, strauji atdziestot Titāna dienvidu puslodei, kurā šobrīd iestājas ziema.
Kas iznira no Ligeia Mare?

Kas iznira no Ligeia Mare? (2177/5)


Publicēts: 1.10.2014
Saturna pavadonis Titāns viennozīmīgi ir viens no interesantākajiem objektiem Saules sistēmā. Tā biezā, oranžas nokrāsas atmosfēra slēpj jūras un ezerus, kuros šķidra ūdens vietā krastus apskalo ogļūdeņraži. Titāna interesanto objektu sarakstam vari pievienot arī kādu veidojumu Ligeia Mare jūrā, kas pirmo reizi tika pamanīts 2013. gada jūlijā.
Vai Plutons ir planēta?

Vai Plutons ir planēta? (3469/2)


Publicēts: 23.09.2014
Kas ir planēta? Vairākas paaudzes pat bērniem šis jautājums bija skaidrs. Tā bija liela klinšu vai gāzes bumba, kas riņķoja ap Sauli. Mūsu sistēmā tādas bija deviņas. Tad astronomi atrada vairākus Plutonam līdzīgus objektus aiz Neptūna orbītas. Tad viņi atklāja Jupiteram līdzīgus objektus riņķojam ap citām zvaigznēm, sākumā tikai dažus, bet tad jau…
Philae un 67P tikšanās vieta izvēlēta

Philae un 67P tikšanās vieta izvēlēta (1802/2)


Publicēts: 16.09.2014
"J" vieta ir intriģējošs punkts uz Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P), kurš izvēlēts par moduļa Philae nolaišanās galveno galamērķi. Tuvumā novērotā aktivitāte un nelielais risks, salīdzinot ar citām vietām, ļāva zinātniekiem izvirzīt šo kandidātu kā primāro nolaišanās mērķi. "J" atrodas komētas "galvas daļā". Atgādināsim, ka 67P ir neregulāras formas…
12./13.09 varētu būt gaidāmas ziemeļblāzmas

12./13.09 varētu būt gaidāmas ziemeļblāzmas (3974/27)


Publicēts: 12.09.2014
2014. gada 10. septembrī pulkstens 20:46 pēc Latvijas laika uz Saules tika novērots X1.6 kategorijas uzliesmojums. Starojums, kurš jau aptuveni pēc 8 minūtēm sasniedza Zemi, jonizēja mūsu planētas atmosfēras augšējos slāņus, izraisot augstfrekvences radiosakaru traucējumus. Sprādzienā, kas bija vērsts Zemes virzienā, izmestā matērija pārvietojas ar…
Tumšā komēta

Tumšā komēta (2060/2)


Publicēts: 10.09.2014
NASA instruments, kas atrodas uz Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zondes Rosetta, ir veiksmīgi nosūtījis uz Zemi pirmos datus par Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). ALICE reģistrēja komētas virsmas spektru tālajā ultravioletajā gaismas diapazonā. Iegūtā informācija liecina, ka komētas virsma ir neparasti tumša, tumšāka par ogli. Mērījumi liecina, ka…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
  • * 14.08.2021 - Ērglis 2021