14. maijā Zeme ar asteroīdu 1999 FN53 nesadursies

Publicēts: 14.05.2015
Dažos portālos ir ieklīdusi ziņa, ka šodien Zemei draud sadursme ar asteroīdu 1999 FN53. Uztveriet to kā kārtējo anekdoti vai vēlmi piesaistīt lasītājus. Šis aptuveni 1km lielais asteroīds palidos garām Zemei 26 reizes tālāk nekā Mēness. Tad mums būtu katru dienu jāsatraucas, ka nieka 400 000 km attālumā pastāvīgi atrodas 3475 km liels objekts. Tā vietā…

Mistiskā tumšā viela uz Eiropas varētu būt jūras sāls

Publicēts: 13.05.2015
Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšais materiāls, kas klāj atsevišķus ģeoloģiskos veidojumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas, varētu būt sāls no zemledus okeāna, uz kuru iedarbjusies Saules radiācija, iekrāsojot sāļus tumšus. Fakts, ka uz Eiropas virsmas atrodas jūras sāls, liek domāt, ka okeāns mijiedarbojas ar okeāna pamatnes iežiem. Šis ir svarīgs jaunums…

X 2.7 uzliesmojums uz Saules

Publicēts: 6.05.2015
2015. gada 6.maijā plkst 01:11 pēc Latvijas laika uz Saules tika novērots X2,7 kateogrijas uzliesmojums no aktīvā reģiona AR2339 (agrākais 2322). Uzliesmojums izraisīja spēcīgus radiosakaru traucējumus (R3) Zemes apgaismotajā daļā. Tā kā uzliesmojums notika Saules diska malā, ar to saistītais koronālās masas izvirdums ir vērsts prom no Zemes. Tomēr…

Saules apspīdētais Cereras ziemeļpols

Publicēts: 17.04.2015
Vairāk nekā mēnesi NASA kosmiskais aparāts Dawn pavadīja pundurplanētas Cereras ēnā. Šobrīd Dawn ir pietuvojies pundurplanētai un gatavojas uzsākt tās izpēti. Attēls, kurā redzams Cereras apgaismotais ziemeļpols, ir tapis 2015. gada 10. aprīlī, kosmiskajam aparātam atrodoties aptuveni 33 000 km attālumā. Lai arī pavisam drīz būs pieejami vēl labāki…

Rosetta konstatē molekulāro slāpekli uz komētas 67P

Publicēts: 23.03.2015
Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Rosetta uz Čurjumova-Gerasimenko komētas 67P ir konstatējis molekulāro slāpekli, kas norāda uz temperatūru, kādā veidojusies šī komēta. Molekulāro slāpekli komētās meklē jau sen. Līdz šim slāpeklis bija konstatēts dažādu citu vielu sastāvā, piemēram, ūdeņraža cianīdā un amonjakā. Kādēļ šis atklājums ir tik…

X 2.2 jeb gatavojamies ziemeļblāzmām

Publicēts: 12.03.2015
Šonedēļ uz Saules bija vērojami vairāki nelieli uzliesmojumi no aktīvā reģiona AR2297. Izmestā matērija Zemi sasniegs jau 12. martā, bet sākotnējais trieciens būs pārāk vājš, tādēļ lielākas cerības tiek liktas uz kombinēto efektu, kad turpmākie matērijas mākoņi brāzīsies pāri Zemei, izraisot traucējumus ģeomagnētiskajā laukā. NOAA prognozē, ka naktī…

Planēta, kura zaudēja okeānu

Publicēts: 6.03.2015
Pirms aptuveni četriem miljardiem gadu uz jaunveidotās planētas eksistēja okeāns. Ūdens apjoms bija pietiekams, lai visu planētu noklātu ar 140 metrus biezu ūdens slāni. Tā kā okeāns aizņēma tikai daļu no ziemeļu puslodes, visticamāk tas bija dziļāks, vietumis līdz okeāna pamatnei bija 1,6 kilometri.

Dzīvība, kādu mēs nepazīstam

Publicēts: 5.03.2015
No daudzajām atklātajām citplanētām īpašu uzmanību izpelnās tās, kas atrodas tā dēvētajā dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigzni. Šajā reģionā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens, kas ir viens no pamatnosacījumiem, lai pastāvētu uz Zemes sastopamās dzīvības formas. Praktiski tas nozīmē, ka meklējam Zemes līdzinieci ar cerību atrast mums saprotamas…

Noslēpumainā Cerera

Publicēts: 26.02.2015
Cerera ir viena no tām retajām "sievietēm", kas spēj saglabāt intrigu un noslēpumainību. NASA kosmiskais aparāts tuvojas šai nelielajai pasaulei un uz Zemi sūta arvien labākus un detalizētākus attēlus. Jaunākās fotogrāfijas tapušas vien 46 000 km attālumā no pundurplanētas. Agrākajos attēlos redzamais baltais plankums izrādās nav viens pats. Tam blakus…

Ko SOHO pamanīja pie Saules?

Publicēts: 25.02.2015
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un NASA Saules un heliosfēras observatorija SOHO laika posmā no 18. līdz 21. februārim novēroja neparastu komētu, kas palidoja garām Saulei. Ja pirms perihēlija komēta ir redzama kā tikko pamanāms punktiņš, pēc palidošanas garām Saulei, tā kļūst manāmi spožāka un tai ir novērojama aste.