Mūsu galaktikas apslēptie dārgumi
Publicēts: 25.02.2014
Ziņkārība ir dziļi iesakņojusies mūsos. Varētu pat teikt, ka tā ir neatņemama cilvēka daļa. Astronomijā zinātnieki cenšas paplašināt mūsu zināšanas, meklējot atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem. Lai ieskatītos pēc iespējas tālāk un ieraudzītu pēc iespējas detalizētāk, viņiem ir nepieciešami jaudīgi teleskopi.
Apkopojot kosmiskā teleskopa WISE spēkus ar teleskopiem uz Zemes, astronomi atklāja divus līdz šim zināmos visvecākos brūnos pundurus. Tiek uzskatīts, ka tie veidojušies mūsu galaktikas pirmsākumos. Abi brūnie punduri ir vismaz 10 miljardus gadus veci.
Daži astronomi brūnos pundurus dēvē par "vanckarzvaigzēm" jeb "neizdevušās zvaigznes". Tie parasti ir lielāki nekā Saules sistēmas milzu planēta Jupiters, bet mazāki par nelielu zvaigzni. Atšķirībā no tādām zvaigznēm kā Saule, brūnie punduri nekad nesakarst tiktāl, lai uz tiem sāktos tā dēvētās kodolsintēzes reakcijas.
Pēc tam, kad brūnais punduris ir izveidojies, tas lēnām atdziest un kļūst blāvāks. Jaunatklāto punduru temperatūra ir robežās no 250oC līdz 600oC. Atcerēsimies, ka Saules virsmas temperatūra ir aptuveni 5600oC.
Astronomi uzskata, ka šo abu brūno punduru atklāšana ir pielīdzināma tam, ja jums izdotos nejauši atklāt tādus dārgumus, kurus ieraugot, pirātu kapteini mocītu balta skaudība. Šo apslēpto dārgumu īpašā iezīme ir ļoti straujā pārvietošanās. To ātrums ir aptuveni 100 - 200 km/s. Tas ir daudz lielāks ātrums nekā pārvietojas parastās zvaigznes un citi brūnie punduri.
ATCERIES!
2013. gadā zinātnieki atklāja trešo Zemei tuvāko zvaigžņu sistēmu, uzstādot jaunu rekordu pēc aptuveni 100 gadus ilgas klusēšanas. Šī sistēma, kas veidota no diviem brūnajiem punduriem, atrodas tikai 6,5 gaismas gadu attālumā no Zemes.
EU-UNAWE
Komentāri
melnais tieši 26.02.2014 domāja šādi:
Līdz kādai temperatūrai tie vispār var atdzist? Un kas ar tiem notiek sasniedzot šo temperatūru, vai tie pārtop par planētu - megajupiteru?
Redaktors tieši 26.02.2014 domāja šādi:
Lai arī nav striktas robežas starp brūno punduri un planētu, tiek uzskatīts, ka par Jupiteru 13 reizes masīvāks objekts varētu tikt uzskatīts par brūno punduri (neatkarīgi no temperatūras). Tomēr citplanētu (eksoplanētu) gadījumā par Jupiteram līdzīgām planētām tiek dēvēti objekti, kuri vairāk nekā 13 reizes pārsniedz Jupitera masu.
Ir zināmi brūnie punduri, kuru virsmas/atmosfēras temperatūra ir tuva 0oC. Tomēr to atdzišana nenoved pie planētas statusa.