Starpzvaigžņu vides skaņas
Publicēts: 2.11.2013
Zinātniskās fantastikas filmas nereti tiek kritizētas, ka kosmosā notiekošos sprādzienus pavada skaņa. Kosmosā neviens nevar dzirdēt jūsu kliedzienu. Bez skaņu pārvadošās vides, skaņa nevar izplatīties. Ja tas patiešām ir tā, tad kādā veidā kosmosa fiziķis Dons Gurnets var teikt, ka viņš ir dzirdējis "starpzvaigžņu vides skaņas"?
Izrādās, ka kosmoss var radīt skaņas, ja zināt, kā tās klausīties.
Gurnets ir Aijovas universitātes fizikas profesors un Voyager 1 Plazmas viļņu zinātnes instrumenta vadošais pētnieks. Skaņas, kuras viņš atskaņoja NASA preses konferencē 2013. gada septembrī, esot neapgāžams pierādījums, ka Voyager 1 ir pametis heliosfēru.
Heliosfēra ir milzīgs Saules magnētiskā lauka burbulis, kuru izpūtis Saules vējš. Tajā atrodas visas planētas. Šis "burbulis" ir mūsu drošās mājas. Ārpus tā atrodas zvaigžņu valstība, skarbā starpzvaigžņu vide.
Jau gadu desmitiem zinātnieki nepacietīgi gaidīja brīdi, kad Voyager zondes pametīs heliosfēru. Vajadzēja aptuveni gadu, lai zinātnieki saprastu, ka tas tiešām ir noticis. Šīs aizkavēšanās iemesls nebija zināšanu trūkums, bet gan intervāli, ar kādiem ziņas tiek saņemtas no kosmiskā aparāta. Dati, kas tiek ierakstīti lentās, tiek pārraidīti uz Zemi ar trīs līdz sešu mēnešu intervālu. Pēc tam šie rādījumi vēl ir jāapstrādā.
Gurnets pastāstīja, ka 2013. gada vasarā, saņemot kārtējos datus no Plazmas viļņu zinātnes instrumenta, viņš ir bijis ļoti satraukts. Toņi neapšaubāmi liecināja, ka Voyager 1 ir šķērsojis robežu.
Patiesībā plazmas viļņu instruments skaņas neuztver. Tas reģistrē elektronu viļņus jonizētajā gāzē jeb plazmā, kurai cauri ceļo kosmiskais aparāts. Cilvēka auss šos plazmas viļņus nespētu sadzirdēt. Tā kā šie viļņi tiek reģistrēti frekvencēs no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem hercu, tos iespējams atskaņot un interpretēt kā skaņu.
"Tonis un frekvence mums pastāsta par kosmisko aparātu ieskaujošās gāzes blīvumu," paskaidroja Gurnets.
Kad Voyager 1 atradās heliosfērā, toņi bija zemi, aptuveni 300 Hz. Tas ir tipiski plazmas viļņiem, kas ceļo cauri retinātajam Saules vējam. Ārpusē tonis kļuva augstāks, frekvences pakāpās līdz 2000 līdz 3000 Hz. Pārejā Gurneta ausīm bija kā mūzika.
Līdz šim Voyager 1 ir reģistrējis divus "starpzvaigžņu plazmas mūzikas" notikumus - 2012. gada oktobrī un 2013. gada maijā/aprīlī. Abus izraisīja Saules aktivitātes pieaugums.
"Mums vajag aktivitāti uz Saules, kas izraisa plazmas svārstības," teica Gurnets.
Galvenie faktori ir koronālās masas izvirdumi, kuru laikā milzīgi karstas gāzes mākoņi tiek izmesti starpplanētu vidē. Šāds izvirdums 2-3 dienu laikā sasniedz Zemi, bet aptuveni gads jālido līdz Voayger. Kad šāds izvirdums ceļo cauri plazmai, tas izraisa svārstības.
"Mēs esam neizpētītā kosmosa apgabalā," piebilda Gurnets. "Es ceru sagaidīt pārsteigumus."
Ja konkrēti, tad Gurnets cer sagaidīt plazmas viļņu svārstības, kuras nebūs ierosinājuši procesi uz Saules. Viņs domā, ka heliosfēras un starpzvaigžņu vides sadursmes zonā rodas viļņi, kas iešūpo starpzvaigžņu vidi. Ja tas ir tiesa, tad Voyager 1 ielidojot arvien dziļāk zvaigžņu valstībā, saskarsies ar pavisam jauna tipa plazmas viļņiem.
Nākamās "skaņas" no šīs valstības varētu būt ļoti interesantas.
NASA
Komentāri
janis tieši 7.01.2014 domāja šādi:
labs