Kad fantastika kļūst par realitāti
Publicēts: 6.05.2010
Katrs, kas skatījies televīzijas seriālu StarTrek, zina, ka kosmosa kuģim USS Enterprise izmainīt kursu un ieiet orbītā ap kādu planētu ir tīrais nieks. Realitātē šādi manevri ir daudz sarežģītāki un dažkārt pat neiespējami. Tā bija līdz šim.
NASA zonde Dawn, kas dodas uz asteroīdu joslu, ir zinātniskā fantastika, kas pārvērsta realitātē. Tā ir aprīkota ar modernu tehnoloģiju - jonu dzinējiem, kas ļaus kosmosa kuģim veikt ne mazāk komplicētus manevrus kā milzīgajam Enterprise.
Šobrīd Dawn lēnām attālinās no Saules. Zonde atrodas jau aiz Marsa orbītas un tuvojas tās pirmajam mērķim - asteroīdam Vestai, ap kuru kosmosa kuģis ieies "standarta orbītā" un pavadīs aptuveni gadu, pētot tā noslēpumus.
Tad Dawn paveiks kaut ko netipisku reālajai pasaulei. Tā beigs riņkot ap Vestu, attālināsies no tās un dosies uz nākamo mērķi - asteroīdu Cerēru.
"Dawn būs pirmais kosmosa kuģis, kas atradies orbītā ap diviem objektiem pēc tam, kad tas aizlidoja prom no Zemes," teica Dawn projekta galvenais inženieris Marks Reimans. "Nav pat bijusi šādas misijas koncepcija, kurā tiktu izmantotas tradicionālās dzinēju sistēmas. Kosmosa kuģim tādā gadījumā vajadzētu tik daudz degvielas, ka tas būtu pārāk smags, lai startētu."
Dawn izmantos jonu dzinējus. Šo terminu Reimans pirmo reizi dzirdēja pirms daudziem gadiem, kad vēl bija zēns. Tas atskanēja televīzijas seriālā StarTrek.
Dawn zondei ir lieli Saules paneļi, kas tiek izmantoti, lai savāktu nepieciešamo enerģiju, ar kuru jonizē ksenona atomus. Ar spēcīga elektriskā lauka palīdzību tiek veidota jonu plūsma. Kosmosa apstākļos radītais spēks ir pietiekams, lai zonde lēnām un pakāpeniski palielinātu ātrumu.
"Dawn nav jaudīgs dampis," teica Reimans. "Tam vajag 4 dienas, lai no 0 sasniegtu 60, bet rezultātā tas iegūst fantastisku ātrumu, izmantojot ārkārtīgi maz degvielas. Katras četras dienas tas patērē tikai vienu kilogramu ksenona."
Tradicionālo dzinēju gadījumā tie darbojas tikai dažas minūtes, tad degviela beidzas un kosmosa kuģis peld sava mērķa virzienā. Dawn dzinēji darbojas gandrīz nepārtraukti.
"Dawn dzinēji darbosies 5,5 gadus," teica Reimans. "Šobrīd tie jau strādā 591 dienas. Tas ir aptuveni 62% no līdz šim kosmosā pavadītā laika."
Tādēļ Dawn jātērē degviela ekonomiski.
"Tipiska Marsa orbitālā stacija patērē vairāk kā 300 kilogramus degvielas, lai ieietu orbītā ap sarkano planētu," stāstīja Reimans. "Ar jonu dzinējiem Dawn to pašu paveiktu, izlietojot tikai 30 kilogramus ksenona."
Apvienojiet visas šīs brīnišķīgās īpašības, un jūs iegūsiet kosmosa kuģi, kas var paveikt neiespējamo.
"Dawn mūs burtiskā nozīmē aizvedīs uz divām svešādām, tālām un neizpētītām pasaulēm," piebilda Reimans.
Cerēra un Vesta ir divi lielākie asteroīdi Saules sistēmā. Cerēra ir tik liela, ka tā tiek uzskatīta par mazo planētu. Vesta izmēru ziņā pārāk neatpaliek. Līdz šim abi objekti ir pētīti attālināti, un ir zināms tas, ka tie nav līdzīgi.
"Vesta vairāk atgādina Saules sistēmas iekšējo reģionu cietos objektus, līdzīgus tam, pa kādu mēs staigājam," skaidroja Reimans. "Cerēra vairāk līdzinās Saules sistēmas ārējo apgabalu ledainajiem pavadoņiem. Zinātnieki domā, ka zem tā virsmas varētu atrasties okeāns."
Dawn instrumenti vāks informāciju un fotografēs abus objektus, lai labāk tos izpētītu un noskaidrotu, kādēļ tie ir tik atšķirīgi, lai arī atrodas vienā Saules sistēmas apgabalā.
"Šī misija mums palīdzēs izprast kādi apstākļi valdīja tad, kad radās Vesta un Cerēra. Tādejādi mēs iegūsim vairāk informācijas par Saules sistēmas veidošanās laiku," teica Reimans.
Dawn ne tikai veiks fantastiskus manevrus, bet pētīs svešādas pasaules un atbildēs uz nopietniem jautājumiem.
"Dawn mūs visus ved virtuālā ceļojumā cauri kosmosam. Tā nav tikai JPL vai NASA misija, nedz arī ASV un partnervalstu kopprojekts. Tā ir cilvēces misija, kas pārstāv mūs, kuriem piemīt piedzīvojumu un zinātkāres gars, nezināmā iepazīšanas gars. Tā ir mūsu iziešana Visumā," nobeidza Reimans.
"Aizraujoši!" kā teiktu viens no StarTrek komandas locekļiem, kuram bija izteikti spicas ausis.
NASA
