Hablam 30!
Publicēts: 24.04.2020
1990.gada 24.aprīlī startēja ASV vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Discovery, kura uzdevums bija nogādāt orbītā Habla kosmisko telekopu. 30 gadu laikā tas ir priecējis astronomijas interesentus un citus cilvēkus ar elpu aizraujošiem attēliem, bet zinātniekiem sniedzis neizsmeļami plašu resursu bāzi jauniem atklājumiem. Attēlā, kas publiskots par godu Habla teleskopa 30. darba jubilejai, redzami miglāji NGC 2014 un NGC 2020, kas ir daļa no milzīga zvaigžņu veidošanās reģiona Lielajā Magelāna Mākonī, pundurgalaktikā, kas atrodas aptuveni 163 000 gaismas gadu attālumā.
Atšķirībā no daudziem citiem redzamās gaismas teleskopiem un instrumentiem, kas pēta Visumu citos viļņu garumos, Habla teleskops ir padarījis Visumu pieejamu ikvienam. Tā krāšņos attēlus mēs esam redzējuši visdažādākajos medijos. Līdz mūsdienām ir veikti vairāk nekā 1,4 miljoni novērojumu, kuros iegūtie dati ir ļāvuši zinātniekiem publicēt vairāk nekā 17 000 pētījumu. Habla teleskops ir uzskatāms par visražīgāko kosmisko teleskopu.
Katru gadu konkrēts laiks tiek atvēlēts jubilejas attēla fotografēšanai. Šajos attēlos redzami krāšņi un nozīmīgi objekti, kas ir pievilcīgi gan skatītājiem, gan interesanti un intriģējoši pētniekiem.
Šogad Habla jubilejas attēlā redzami divi krāsaini miglāji, kas atklāj, kā jaunās, masīvās zvaigznes pārveido putekļu un gāzu mākoņus, kuros tās dzimušas. Lai arī šķiet, ka NGC 2014 un NGC 2020 ir nošķirti, patiesībā tie ir daļa no milzīga zvaigžņu veidošanās kompleksa. Lielākā daļa no attēlā redzamajām zvaigznēm ir vismaz 10 reizes masīvākas par Sauli. To dzīves ilgums nepārsniegs dažus miljonus gadus, kas ir mirklis, ja salīdzinām ar Saulei atvēlētajiem 10 miljards gadiem.
NGC 2014 centrālajā daļā atrodas spožu un masīvu zvaigžņu grupa, kuru radītais vējš ir aizpūtis ūdeņraža gāzes un putekļu apvalku, kas iekrāsots sarkanos toņos. Spēcīgais ultravioletais starojums izgaismo apkārtējo gāzi un putekļus, bet vējš iznīcina mākoni, kurā šīs zvaigznes ir dzimušas. Šajos reģionos gāze ir vairāk retināta, tādēļ zvaigžņu vējam ir vieglāk to aizpūst. Tā rezultātā veidojas burbuļiem līdzīgas struktūras, kas atgādina smadzenes. Neformāli šo miglāju dēvē par Smadzeņu Koralli.
Savukārt zilais NGC 2020 ir vienas milzīgas zvaigznes darba rezultāts. Šis milzis ir aptuveni 200 000 reižu spožāks nekā Saule un pieder reti sastopamajai Volfa-Rajē zvaigžņu klasei. Tās ir ļoti spožas un strauji zaudē masu. Attēlā redzamais eksemplārs ir aptuveni 15 reizes masīvāks nekā Saule. Šī zvaigzne jau ir aizpūtusi daļu no savas atmosfēras ārējiem slāņiem, kas redzami kā barankai līdzīgs veidojums. Pēc dažiem miljoniem gadu šīs zvaigznes mūžs noslēgsies iespaidīgā pārnovas sprādzienā. Miglāja zilgano krāsu šoreiz rada skābeklis, kas uzkarsēts līdz aptuveni 11 000 grādiem pēc Celsija.
Gan lielas, gan mazas zvaigznes veidojas tumšos un blīvos putekļu un gāzu mākoņos. Gravitācijas spēku darbības rezultātā veidojas zvaigznes aizmetnis, kas pievelk apkārtējo materiālu un kļūst arvien masīvāks. Kādā brīdī jaunās zvaigznes kodols ir tik blīvs un karsts, ka tur var sākties kodolsintēzes reakcijas. Masīvās un milzīgās zvaigznes Visumā ir mazākumā. Tomēr tās būtiski ietekmē Visuma evolūciju gan ar savu starojumu, gan iespaidīgo mūža noslēgumu, kad pārnovas sprādzienā radušies elementi tik izkaisīti apkārtējos gāzu un putekļu mākoņos, kur veidojas nākamās zvaigznes.
Hubble Space Telescope
Komentāri
