Esi sveicināts, Fermī!
Publicēts: 27.08.2008
Pavisam nesen rakstījām par GLAST un tā gaidāmo vārda maiņu. Vakar tika publicēti pirmie attēli, kas iegūti ar Enriko Fermī vārdā nosaukto gamma staru kosmisko teleskopu. Tieši tā, turpmāk GLAST būs jāsauc par Fermī. Lai projekts izdodas!
Itāļu fiziķa vārdā nosauktais teleskops vēros visumu gamma staru spektrā un iespējams palīdzēs zinātniekiem rast atbildes uz jautājumu, no kā sastāv noslēpumainā tumšā matērija. Fermī varētu palīdzēt uzzināt kā melnie caurumi izsviež matēriju ar ātrumu, kurš tuvs gaismas ātrumam, kā veidojas Saules uzliesmojumi, kosmiskie stari un kas slēpjas aiz varenajiem gamma staru uzliesmojumiem. Projektā iesaistītais zinātnieks Stīvs Rics pastāstīja, ka zinātnieki visā pasaulē ir sajūsmā par teleskopa iespējām. "GLAST piemīt liels atklājumu potenciāls. Mēs sagaidām daudz pārsteigumu," zinātnieks piebilda.
Kosmiskais kuģis startēja 2008. gada 11. jūnijā. Kopš tā brīža apkalpojošā komanda nodarbojās ar sistēmas un instrumentu pārbaudi un kalibrēšanu. GLAST ir patiesi starptautisks sasniegums. Tā veidošanā piedalījās ASV, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Zviedrija. Vairāk kā 100 zinātnieki no visas pasaules sadarbojas šī projekta ietvaros.
Sākotnēji plānots, ka Fermī darbosies piecus gadus. Iespējams, ka projekts tiks pagarināts vēl par pieciem gadiem.
Attēlā, kurš tika publicēts, redzami spožākie gamma staru avoti Piena Ceļa galaktikas plaknē, tai skaitā pulsāri un supermasīvie melnie caurumi. Fermī teleskops četrās naktīs spēj ieraudzīt to pašu, ko iepriekšējā gamma staru observatorija EGRET deviņos gados.
Kalibrēšanas laikā Fermī atklāja divas aktīvās galaktikas. Viena no tā atrodas dienvidu plaknē un tika klasificēta kā 3c454.3. Šī galaktika atrodas 7 miljardus gaismas gadu attālumā. Otrā galaktika Parkes 1502+106 atrodas ziemeļu reģionā aptuveni 10 miljardus gaismas gadu attālumā no Zemes.
Viena no Fermī lielākajām priekšrocībām ir tā plašais redzeslauks. Visas debesis iespējams novērot ik pa divām orbītām vai 3 stundu laikā. Zinātnieki uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs aspekts, jo gamma staru spektrā novērojamās debesis ir ļoti mainīgas.
Teleskopa ieslēgšana noritēja kā "pa diedziņu". "Viss notika kā plānots," piebilda Rics. "Neviens no mums necerēja, ka viss noritēs tik gludi. Šis ir milzīgās, starptautiskās inženieru, zinātnieku, programmētāju un atbalstītāju devums. Tas darbojās kā pulkstenis un vēl labāk. Tā nav nejaušība. Tas ir liela darba rezultāts."
Džons Morss no NASA astrofizikas departamenta nodēvēja Fermī teleskopu par ekstrēmo mehānismu un piebilda, ka turpmākajās dienās un gados sagaidāmi aizraujoši atklājumi.
Universe Today
Komentāri
Aiv J. tieši 27.08.2008 domāja šādi:
Vai ir kāds īpašs iemesls tam kāpēc daudzas (par visām nezinu) šai tēmai veltītās bildes ir elipes veida?
Aiv J. tieši 27.08.2008 domāja šādi:
Labojums: elipses
Redaktors tieši 27.08.2008 domāja šādi:
Šī ovālā forma ir visas debess projekcija, līdzīgi kā zemeslodi var projicēt kā ovālu. Tā nav visuma forma, kura, kā uzskata lielākā daļa mācīto galvu, ir sfēriska.
Piemēram, šajā attēlā - http://www.astro.ucla.edu/~wright/Earth_topo_MWsm.jpg - Zeme ir izstiepta ovāla formā.
jopcik-popciks tieši 28.08.2008 domāja šādi:
"Fermī varētu palīdzēt uzzināt kā melnie caurumi izsviež matēriju ar ātrumu, kurš tuvs gaismas ātrumam, kā veidojas Saules uzliesmojumi, kosmiskie stari un kas slēpjas aiz varenajiem gamma staru uzliesmojumiem."
---------------------
Tātad melnie caurumi nedarbojas tikai vienā virzienā,aprijot visu iespējamo matēriju.Tie arī izsviež.Tas nozīmē,ka starp aprīšanu un izsviešanu iespējams noris vēl kāds process.Tikai kāds,tur iekšā.
"Pasaules radīšana" varbūt?:)) Vispār šitas viss sāk izskatīties gana interesanti.Gaidu jaunumus.