Atskats uz pirmo Fermī darbības gadu
Publicēts: 29.10.2009
Savas darbības pirmajā gadā Fermī teleskops ir noķēris vairāk kā 1000 gamma staru avotus, izveidojot īpaši detalizētu augstas izšķirtspējas debesu karti. Šos sasniegumus vainago mērījums, kurā iegūti eksperimentāli pierādījumi tādai laika un telpas struktūrai, kāda sastopama Einšteina teorijās.
"Fiziķi labprāt aizvietotu Einšteina ideju par gravitāciju ar kaut ko, kas apkopotu visus fundamentālos spēkus," teica Pīters Mičelsons, kas atbild par Fermī plaša lauka teleskopu jeb LAT. "Ideju ir daudz, bet iespēju tās pārbaudīt - maz."
Daudzās no mūsdienīgajām gravitācijas teorijām telplaiks tiek attēlots kā pastāvīgi mainīgs, smalku struktūru, kas triljoniem reižu mazākas par elektronu, pilns vienums. Dažos modeļos šī "putām līdzīgā" struktūra palēnina augstākas enerģijas gamma starojumu, salīdzinot ar zemākas enerģijas fotoniem.
Šāds pieņēmums ir pretrunā Einšteina uzskatam, ka viss elektromagnētiskais starojums vakuumā pārvietojas ar vienu un to pašu ātrumu.
2009. gada 10. maijā Fermī un citas zondes uztvēra tā dēvēto īso gamma staru uzliesmojumu GRB 090510. Astronomi uzskata, ka šādi uzliesmojumi rodas, saduroties neitronu zvaigznēm. Objekts atradās kādā galaktikā 7,3 miljards gaismas gadu attālumā. No daudzajiem gamma staru fotoniem, kurus Fermī LAT uztvēra 2,1 sekunžu uzliesmojuma laikā, divu fotonu enerģija atšķīrās miljoniem reižu. Tomēr pēc vairāku miljardu gadu ilgušā ceļojum šis pāris ieradās praktiski vienlaicīgi.
"Šis mērījums izslēdz jaunos prātojumus, kas uzskata, ka ātrums ir atkarīgs no enerģijas," piebilda Mičelsons. "Šie fotoni ceļoja ar vienādu ātrumu. Einšteinam ir taisnība."
Fermī otrs instruments - Gamma staru uzliesmojumu monitors - ir novērojis zemas enerģijas gamma staru uzliesmojumus no vairāk kā 250 avotiem. LAT 12 gadījumos reģistrēja arī augstas enerģijas gamma starus. Trīs no šiem uzliesmojumiem ir rekordisti.
GRB 090510 izsviestā matērija pārvietojās ar ātrumu, kas sastāda 99,99995 % no gaismas ātruma. GRB 090902B ir uzliemojums ar visaugstākās enerģijas gamma starojumu - 33,4 miljardi eV, kas ir 13 miljards reižu lielāka enerģija kā redzamajai gaismai. Savukārt GRB 080916C uzliesmojuma laikā izdalījās visvairāk enerģijas, kas ir līdzvērtīga 9000 tipisku supernovu sprādzieniem.
LAT skenē debesis ik pēc trim stundām. "Mēs esam atklājuši vairāk kā 1000 pastāvīgus gamma staru avotus, kas ir piecas reizes vairāk nekā agrāk bija zināms," pastāstīja projekta zinātniece Džūlija Makenerija. "Aptuveni pusi no tiem mums izdevās sasaistīt ar objektiem, kuri ir atklāti citos viļņu garumos."
Šo objektu klāstā ir arī blazāri - tālas galaktikas, kuru melnie caurumi Zemes virzienā raida spēcīgus, ātrus matērijas kūļus. Šobrīd to skaits ir pārsniedzis 500. Mūsu galaktikā pie gamma staru avotiem pieder 46 pulsāri un divas dubultzvaigžņu sistēmas, kur neitronu zvaigzne riņķo ap karstu, jaunu zvaigzni.
NASA
