Venēras Rītausma
Publicēts: 7.12.2015
Venērai beidzot ir izdevies tikt pie sava mākslīgā pavadoņa, kuru tā varēja iegūt jau pirms pieciem gadiem. Pavadonis Akatsuki jeb Rītausma beidzot ir veiksmīgi iegājis orbītā ap mākoņiem klāto planētu. Tuvāko dienu laikā misijas speciālisti noteiks, cik precīzi sasniegtā orbīta atbilst iecerētajai.
Pēc neveiksmīgā pirmā mēģinājuma kļūt par Venēras mākslīgo pavadoni, Akatsuki piecus gadus riņķoja ap Sauli, lai sagaidītu savu otro iespēju.
"Gaidīšana bija ilga," atzina projekta vadītājs Masato Nakamura no Japānas Kosmosa aģentūras (JAXA).
Lai ieietu orbītā ap Venēru, tika iedarbināti visi četri Akatsuki dzinēji, kas darbojās aptuveni 20 minūtes. Ja manevrs būs izdevies korekti, automatizētā kosmiskā aparāta orbīta būs izteikti elipsveida, kas būs daudz vairāk izstiepta nekā oriģināli plānotā. Tuvākajā punktā Akatsuki atradīsies vairāku tūkstošu kilometru attālumā no Venēras sākotnēji plānoto dažu simtu kilometru vietā. Lai arī zonde atradīsies tālāk no planētas, zinātnieki cer, ka tā spēs paveikt lielāko daļu no iecerētajiem pētījumiem, tikai šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešams vairāk laika.
"Pēdējie pieci gadi mums bija grūts periods - sekot līdzi kosmiskajam aparātam, kas neatgriež zinātniskos datus, nav interesanta nodarbe," teica Takeši Imamura pirms tika veikts manevrs. "Tagad mēs nervozējam, bet vienlaikus esam arī priecīgi. Venēra ir akmens sviediena attālumā."
Akatsuki startēja 2010.gada maijā. Tās mērķis bija Venēras atmosfēras izpēte. Zonde ir aprīkota ar piecām kamerām, kuras spēs reģistrēt datus plašā diapazonā, sākot no infrasarkanajiem līdz pat ultravioletajiem stariem, tādejādi ļaujot pētīt dažādas Venēras atmosfēras parādības, ieskaitot zibeni, kas reizēm uzplaiksnī planētas skābajos mākoņos.
Misija noritēja kā plānots līdz pat 2010. gada 7.decembrim, kad tika ieslēgts galvenais dzinējs, lai ievadītu zondi orbītā ap Venēru. Misijas vadība to vēl nezināja, bet sāļi bija uzkrājušies vārstā starp hēlija un degvielas tvertnēm. Sabojājās keramiskā sprausla. Akatsuki novirzījās no kursa un tā vietā, lai sāktu riņķot ap Venēru, devās Saules virzienā.
Gadiem ilgi JAXA inženieri pētīja iespējas atgūt zondi un turpināt misiju. Galvenais dzinējs nedarbojās. 2011.gada oktobrī liekā degviela tika izmesta kosmosā. Zonde kļuva par 65 kilogramiem vieglāka. Tas nozīmē, ka to varēja vadīt ar atlikušajiem palīgdzinējiem.
Ieiešanai orbītā tika izmantoti četri no astoņiem mazajiem palīgdzinējiem, kas parasti tiek lietoti, lai veiktu nelielas orbītas korekcijas. Tā kā to jauda ir daudz mazāka, tie ir jādarbina ilgāk nekā galvenais dzinējs. Vairākas reizes dzinēji tika iedarbināti, atrodoties vēl tālu no Venēras.
Protams, ieiešana orbītā vēl negarantē misijas veiksmīgu iznākumu, jo Akatsuki pavadīja ilgu laiku tuvāk Saulei nekā vajadzīgs. Iespējams, ka daļa no aprīkojuma būs sabojājusies, atrodoties pārāk augstā temperatūrā, jo kameras šo piecu gadu laikā praktiski netika izmantotas. Zonde zinātniskiem pētījumiem tika izmantota maz. Viens no eksperimentiem bija radio signālu raidīšana cauri Saules vainagam, lai noskaidrotu, kā Saules turbulence izkliedē radioviļņus.
Atšķirībā no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Venus Express, Akatsuki atradīsies ekvatoriālā orbītā, piedāvājot citādāku skatu uz Venēru.
Nature
Komentāri
