MESSENGER misija noslēgusies
Publicēts: 1.05.2015
2015. gada 30. aprīlī plkst. 22:26 pēc Latvijas laika zonde MESSENGER ar ātrumu 14 080 km/h ietriecās Merkura virsmā, atstājot aptuveni 16 metrus lielu krāteri. Pēc 11 gadu ilgā darba Merkura orbītā aparāta degvielas rezerves bija izsmeltas un misija noslēgusies, tādejādi Saules sistēmas mazākā planēta atkal ir bez mākslīgā pavadoņa.
MESSENGER startēja 2004. gada 3. augustā. Tas palidoja vienreiz garām Zemei, divas reizes Venērai un trīs reizes Merkuram, lai 2011. gada 18. martā ieietu orbītā ap Saules sistēmas mazāko planētu. Pēc primārās misijas beigām, MESSENGER darbībai pagarinājumi tika piešķirti divas reizes.
Lai arī Merkurs ir viens no Zemes tuvākajiem kaimiņiem, pirms MESSENGER misijas par šo mazo planētu bija zināms ne visai daudz. Pirms MESSENGER mazo planētu pētīja NASA zonde Mariner 10, kas Merkuram palidoja trīs reizes garām laika posmā no 1974. gada marta līdz 1975. gada martam. Šo pārlidojumu laikā Mariner 10 nofotografēja mazāk kā pusi planētas virsmas. MESSENGER bija pirmais aparāts, kas ļāva ieraudzīt iespaidīgo Caloris baseinu, kā arī tā malās esošās vulkāniskās atveres, kas norāda, ka Merkura virsmu ir veidojušas ne tikai sadursmes ar kosmiskiem objektiem, bet arī vulkāniskā darbība.
Viens no svarīgākajiem MESSENGER misijas atradumiem ir Merkura ūdens un citu gaistošo savienojumu krājumi pastāvīgi noēnotajos polāro apgabalu krāteros, kuros temperatūra ir -173 grādi pēc Celsija. Tumšais slānis, kas klāj lielāko daļu sasalušā ūdens, apstiprina teoriju, ka ūdens un organiskās molekulas uz Saules sistēmas iekšējiem reģioniem nogādāja komētas.
Ne mazāk interesants atradums izrādījās Merkura magnētiskais lauks. Lai arī lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka Merkura dzelzs kodols ir sastindzis, MESSENGER dati liecina, ka planētas magnētisko lauku ģenerē aktīvs dinamo kodolā.
Merkuram ir visai interesanta atmosfēra jeb ekzosfēra, kas ir ļoti retināta atmosfēra. Tajā esošie atomi un molekulas atrodas tik tālu viens no otra, ka tie visbiežāk saduras ar virsmu nevis viens ar otru. Ekzosfēru veidojošos atomus un molekulas Saules starojums un vējš izsit no planētas virsmas. Pārsvarā tur sastopams ūdeņradis, hēlijs, nātrijs, kālijs un kalcijs. Ekzosfēra ir izstiepta, veidojot aptuveni 2 miljonus kilometru garu asti.
Papildus zinātniskajiem atklājumiem, MESSENGER kalpoja arī kā jaunu tehnoloģiju izmēģinājuma misija, jo kosmiskais aparāts bija aprīkots ar karstuma izturīgu keramikas auduma vairogu, kas sargāja MESSENGER instrumentus un elektroniku no Saules starojuma. Vairogs Saules pusē sakarsa līdz pat 300 grādiem pēc Celsija. Izolācija bija ļoti efektīva, jo instrumentiem tika nodrošināta aptuveni 20 grādu temperatūra.
Četru Merkura gadu laikā MESSENGER veica 4104 orbītas ap planētu.
NASA
marcus tieši 5.05.2015 domāja šādi:
galvenais, ka nostrādāja ilgāk nekā bija plānots