Kosmiskie atkritumi
Publicēts: 23.11.2021
2021.gadā līdz šim kosmisko atkritumu klāsts ir papildināts ar 2467 jauniem objektiem, kuri ir pietiekami lieli, lai tos varētu izsekot. No tiem 1493 ir jauni mākslīgie pavadoņi, bet pārējie - atkritumi. Šai laikā daļa no agrāk palaistajiem objektiem ir nokrituši atpakaļ Zemes atmosfērā un tur sadeguši. Tādejādi kopējais ieguvums ir 1387 jauni objekti. Šajos aprēķinos nav iekļauti aptuveni 1500 jaunie objekti, kas radās Krievijas militāro izmēģinājumu laikā, iznīcinot orbītā vienu no saviem satelītiem.
Šad un tad orbītā ap Zemi kaut kas atgadās, radot gūzmu kosmisko atlūzu. Šobrīd Zemes tuvumā riņķo vairāk nekā 36 000 objekti, kuri ir lielāki nekā tenisa bumbiņa. Un tikai kādi 13% no tiem tiek aktīvi kontrolēti. Pārējie ir kosmiskās atlūzas, kuras radušās kādā no "fragmentācijas notikumiem". Līdz šim zināmi ir aptuveni 630 šādi atgadījumi.
Kombinējot novērojumus ar statistikas modeļiem, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) speciālisti lēš, ka orbītā atrodas 36 500 objekti, kuru diametrs pārsniedz 10 cm; 1 000 000 objekti kuru izmērs svārstās no 1 līdz 10 cm; un 330 miljoni objektu, kuri ir no 1 mm līdz 1 cm lieli.
Katrs gadījums, kad orbītā kāds objekts sadalās sīkākos fragmentos, tiek rūpīgi izpētīts, lai saprastu, kas notika, kādēļ tas atgadījās, kādas ir jaunveidoto fragmentu orbītas un kā tās ietekmēs kosmisko vidi tuvākā un tālākā nākotnē. Ir ļoti svarīgi noskaidrot pēc iespējas ātrāk, kuras orbītas un augstumi ir visvairāk pakļauti sadursmes riskiem ar jaunajām atlūzām.
Tā kā atlūzu ātrums ir visai iespaidīgs, sadursme ar 1 cm lielu objektu radīs tikpat lielu enerģiju kā vieglā automašīna, kas kaut kur ietrieksies, braucot ar ātrumu 40 km/h. Kamēr mazākās atlūzas var tikai sabojāt satelītu un pasliktināt tā darbaspējas vai pat neatstāt nekādu iespaidu, atkritumi, kuru izmērs pārsniedz 1 cm, var objektu pilnībā iznīcināt, radot jaunu fragmentu gūzmu.
Zemes atmosfēra un gravitācija nodrošina objektu pakāpenisku tuvošanos planētai. Kad objekts atrodas pietiekami blīvos atmosfēras slāņos, tas strauji zaudē ātrumu un krīt cauri atmosfērai. Lielākoties tie nepārdzīvo šo atgriešanos un sadalās atmosfērā. Jo augstākā orbītā atlūza vai satelīts atrodas, jo ilgāks laiks ir vajadzīgs, lai tas atgrieztos Zemes atmosfērā. Ja aptuveni 600 km augstā orbītā lidojošam satelītam būs vajadzīgs vismaz ceturtdaļgadsimts, tad tie objekti, kuru orbītas ir augstākas par 1000 km, tur atradīsies simtiem vai pat tūkstošiem gadus ilgi.
Orbītās esošos objektus novēro un iegūtos datus izmanto, lai veidotu modeļus, kas palīdzētu labāk prognozēt kosmiskās vides drošību. Šie modeļi ļauj prognozēt iespējamos apdraudējumus un laicīgi informēt satelītu īpašniekus, lai tie varētu veikt nepieciešamās korekcijas.
Ņemot vērā, ka šobrīd orbītā tiek nogādāti simtiem un pat tūkstošiem jaunu satelītu, arvien akūtāka ir kļuvusi nepieciešamība pēc starptautiski ievērotiem principiem un vadlīnijām, kas ļautu uzturēt Zemei tuvo kosmosa telpu maksimāli tīru un drošu. Tas nozīmē ne tikai jauno satelītu aprīkošanu ar tehnoloģijām, kas ļautu tos izvākt no orbītām pēc to darbības beigām, bet arī jau esošo atlūzu savākšanu. Mūsdienās kosmosa aģentūras un privāto kompāniju īpašnieki arvien aktīvāk meklē risinājumus, kā paildzināt satelītu mūžu orbītā. Iespējams nākotnē varēs veikt ne tikai satelīta degvielas uzpildīšanas manevrus, bet arī bojāto un savu laiku nokalpojušo detaļu nomaiņu orbītā, kā arī savākt tos un nogādāt uz orbītā izvietotām pārstrādes rūpnīcām.
ESA
Komentāri
