StarSpace - Tikšanās ar komētu

ZINĀŠANAI:

Sākums
-
Kosmiskie aparāti un kuģi
-
Komētu izpētes zondes

Tikšanās ar komētu

Publicēts: 11.11.2014

2014. gada 12. novembris, lai arī kāds būs iznākums, ieies vēsturē kā diena, kad cilvēce pirmo reizi ir mēģinājusi nosēdināt kosmisko aparātu uz komētas virsmas. Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Philae atvadīsies no orbitālās zondes Rosetta un dosies uz tikšanos ar Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). Tomēr vēlme tuvāk aplūkot astainās viešņas ir tikusi realizēta jau agrāk. Piedāvājam ielūkoties senākās misijās, kuru uzdevums bija pētīt komētas.

1985. gadā ICE palidoja garām Džkobīnī-Cinnera komētai 7800 kilometru attālumā un vēlāk pievienojās Haleja komētas pētnieku flotei.

1986. gads tiek dēvēts par "Komētas gadu". Haleja "armādas" acis bija vērstas šīs slavenās komētas virzienā. Tur bija gan Vega 1 un Vega 2 no PSRS, gan Sakigake un Suisei no Japānas, kā arī Giotto no Eiropas Kosmosa aģentūras. Vega 1 izpēti sāka 1986. gada 4. martā, atrodoties tikai 8889 km attālumā. Vega 2 atradās daudz tālāk, zondi no komētas šķīra 14 miljoni km. Suisei vistuvāk Haleja komētai atradās 1986. gada 8. martā, kad aparātu no komētas šķīra 150 000 km. Savukārt Sakigake pētīja komētu 6,9 miljonu km attālumā. Vispārdrošāko misiju veica Giotto, pielidojot Haleja komētai 600 km attālumā.

2001. gada 22. septembrī Deep Space 1 palidoja garām 2200 km attālumā Borelija komētai, iegūstot augstas kvalitātes kodola attēlus.

2004. gadā Stardust palidoja garām Wild 2 komētai 240 km attālumā, savācot paraugus, kuri 2006. gadā tika nogādāti atpakaļ uz Zemi tālākai izpētei.

2005. gada 3. jūlijā Deep Impact misijas ietvaros Tempel 1 komētā tika ietriekta "zonde", sadursmes brīdī izmetot kosmosā putekļus un atlūzas, kuru izpēte sniedza jaunu informāciju par komētām un to iespējamo veidošanos.

2010. gada 4. novembrī Deep Impact nu jau zem jauna misijas nosaukuma EPOXI palidoja garām Hartleja 2 komētai nieka 694 km attālumā.

2011. gadā pagarinājumu ieguva Stardust misija, kurai piešķīra nosaukumu NExT. 14. februārī tā lidoja garām Tempel 1 komētai 181 km attālumā. Atcerieties, tā ir tā pati komēta, kurā 2005. gadā tika ietriekta zonde.

2014. gads noteikti ir Rosetta gads. Eiropas Kosmosa aģentūra ir ne tikai veiksmīgi ievadījusi orbītā ap komētu zondi, iegūstot vēl agrāk nepieredzētas detalizācijas attēlus, kuros redzams komētas kodols, bet jau rīt mēģinās veikt pirmo mīksto nolaišanos uz komētas kosmosa izpētes vēsturē. Nolaišanās procedūras kritiskie momenti atrodami Rosetta vietnē.

PhysOrg, The Open University