Philae nosēdies uz putekļiem klāta ledus
Publicēts: 19.11.2014
Lai arī Philae pamanījās nolaisties ne visai piemērotā vietā, pirms enerģijas pilnīgas izsīkšanas tas paspēja veikt virkni zinātnisko eksperimentu, kā arī nosūtīt iegūtos datus uz Zemi. Viens no instrumentiem, kas tika iedarbināts, ir MUPUS - daudzfunkcionālie virsmas un zem tās esošo slāņu zinātniskie instrumenti.
MUPUS novērojumus sāka jau brīdī, kad Philae atdalījās no Rosetta. 18:03 Zemi sasniedza signāls, ka modulis ir nolaidies uz komētas. Kā vēlāk noskaidrojās, nebija nostrādājuši mehānismi, ar kuru palīdzību Philae tiktu piestiprināts pie komētas virsmas, līdz ar to modulis vairākkārt atsitās no komētas virsmas un patiesībā nolaidās vēl divas reizes - plkst. 19:25 un 19:32 pēc Latvijas laika.
Tā kā daļa no MUPUS instrumentiem atradās tieši harpūnās, šī informācija netika iegūta. Savukārt MUPUS temperatūras kartētājs, kas atradās Philae korpusā, darbojās visu nolaišanās laiku un reģistrēja datus arī visos trijos saskarsmes punktos. Pēdējā nolaišanās punktā, kur Philae atrodas šobrīd, tika reģistrēta temperatūra -153 grādi pēc Celsija. Pēc nolaišanās temperatūras uztvērēji reģistrēja temperatūras pazemināšanos par 10 grādiem aptuveni 30 minūšu laikā.
"Mēs domājam, ka tas notika vai nu tādēļ, ka siltums aizplūda uz CIVA attēlos redzamo tuvējo auksto sienu, vai arī tādēļ, ka zonde nolaidās aukstu putekļu kaudzē," teica MUPUS instrumentu zinātnieks Jorgs Knolenbergs.
Kad tika veikti mēģinājumi analizēt komētas slāņus, kas atrodas zem putekļiem klātās virsmas, instrumenti netika dziļāk par dažiem milimetriem.
"Ja salīdzinam datus ar laboratorijā veiktajiem mērījumiem, mēs domājam, ka instrumenti saskārās ar tādas cietības virsmu, kāda raksturīga ledum," pastāstīja Tilmans Spons.
MUPUS komanda ir secinājusi, ka Philae visticamāk ir nolaidies vietā, kur komētu klāj 10-20 cm bieza putekļu kārta, zem kuras atrodas mehāniski izturīgs ledus vai ledus un putekļu maisījums. Iespējams, ka dziļākajos slāņos ledus ir poraināks, par ko liecina Rosetta instrumentu mērījumi, kas norāda uz visai mazu komētas kodola blīvumu.
"MUPUS varētu tikt izmantots atkal, ja enerģija atjaunosies. Tad mēs varētu veikt tiešus virsmas novērojumus un redzēt, kā tā mainās, komētai tuvojoties Saulei," piebilda Spons.
ESA
Komentāri
