Deep Impact misija noslēdzas
Publicēts: 21.09.2013

Gandrīz 9 kosmosā pavadīti gadi, komētas bombardēšana un lidojumi garām divām komētām, aptuveni 500 000 attēlu un nolidoti vairāk nekā 7,58 miljardi kilometru - tik ražīgs ir bijis NASA zondes Deep Impact mūžs. 2013. gada 20. septembrī misijas vadība pēc aptuveni mēnesi ilgušajiem mēģinājumiem atjaunot sakarus ar zondi, oficiāli paziņoja, ka misija ir noslēgusies.
"Deep Impact ir bijis fantastisks kosmiskais aparāts ar ilgu mūžu, kas palīdzēja iegūt daudz vairāk informācijas nekā mēs bijām plānojuši," teica Deep Impact vadošais pētnieks Maiks Eiherns no Merilendas universitātes. "Tas mainīja mūsu izpratni par komētām un to aktivitāti."
Zonde veiksmīgi noslēdza sešus mēnešus ilgo primāro misiju 2005. gadā. Tā veica Tempel 1 komētas virsmas un sastāva analīzi. Misijas pagarinājumā Deep Impact lidoja garām vēl vienai komētai, kā arī veica pētījumus citplanētu jomā. Misijas pagarinājums ilga no 2007. gada jūlija līdz 2010. gada decembrim. Kopš tā laika zondes instrumenti ir tikuši izmantoti, lai veiktu dažādus novērojumus.
Deep Impact startēja 2005. gada janvārī. Pēc 431 miljonu kilometru garā lidojuma zonde nonāca komētas Tempel 1 tuvumā. 2005. gada 3. jūlijā komētas ceļā tika novietots lādiņš, ar kuru komētas kodols sadūrās nākamajā dienā. No komētas dzīlēm izmesto materiālu pētīja Deep Impact ar visiem pieejamajiem instrumentiem. Jau sešpadsmit dienas pēc šī vēsturiskā brīža zonde tika pagriezta Zemes virzienā. Mūsu planētai kosmiskais aparāts palidoja garām 2007. gada decembra nogalē, lai jau 2010. gada novembrī tiktos ar vēl vienu komētu - Hartley 2.
"Sešus mēnešus pēc starta šis kosmiskais aparāts jau bija izpildījis primārās misijas uzdevumu pētīt komētu Tempel 1," teica Deep Impact projekta vadītājs Tims Larsons, piebilstot, ka pateicoties daudzu cilvēku pūlēm un darbam, Deep Impact turpināja savu darbu vēl astoņus gadus, iegūstot daudz vērtīgu datu.
Misijas pagarinājuma mērķis tika sasniegts 2010. gada 4. novembrī, kad Deep Impact palidoja garām komētai Hartley 2. Pa ceļam zonde novēroja sešas zvaigznes, apstiprinot ap tām riņķojošās citplanētas. Deep Impact veica arī Zemes, Mēness un Marsa izpēti. Iegūtā informācija palīdzēja apstiprināt ūdens esamību uz Mēness, kā arī tika veikta Marsa atmosfēras analīze, meklējot metāna pēdas.
2012. gada janvārī Deep Impact fotografēja tālu esošo komētu C/2009 P1 (Garrad). Šogad zonde vairākkārt fotografēja ISON komētu.
Sakari ar zondi pārtrūka 2013. gada 8. augustā. Misijas vadība vairākas nedēļas centās atjaunot sakarus. Lai gan precīzs darbības pārtraukšanas iemesls nav zināms, datu analīze norāda uz problēmu ar datorlaiku, kas varēja izjaukt Deep Impact spēju orientēties. Tā rezultātā radioantenu un Saules paneļu novietojums varētu būt kļūdains, kas neļāva kosmiskajam aparātam sazināties ar Zemi, kā arī Deep Impact varēja zaudēt enerģiju, kā rezultātā temperatūra svarīgajās sistēmās nokritās zem pieļaujamās un Deep Impact nosala.
"Par spīti negaidītajam noslēgumam, Deep Impact ir sasniegusi daudz vairāk nekā jebkad mēs varējām iedomāties," teica Lindleja Džonsone. "Deep Impact pilnībā mainīja mūsu izpratni par komētām, kā arī sniedza vērtīgu informāciju daudzās citās jomās."
NASA JPL