Haoss apdraud zinātni
Publicēts: 19.02.2009
Atlūzu mākonis, kas radās pēc divu satelītu sadursmes, apdraud daudzas zinātniskas misijas, tai skaitā lielisko Habla teleskopu. NASA turpina novērot radušos objektus, lai turpmāko nedēļu laikā izlemtu par Habla apkopes misijas startu. Ja šis lidojums nenotiks, Habla teleskopa dienas ir skaitītas.
2009. gada 10. februārī aptuveni 800 kilometru augstumā virs Sibīrijas saduras divi mākslīgie pavadoņi - ASV Iridium, kas pieder kompānijai Bethesda, un Krievijas Cosmos 2251. Aptuveni 600 objekti bija tik lieli, ka tos iekļāva novērojamo objektu sarakstā. Eksperi lēš, ka izsekojamo objektu skaits, kas radušies šajā sadursmē, varētu pieaugt pat līdz vienam tūkstotim.
Sadursme notika zonā, kuru aktīvi izmanto vairākas satelītu grupas, kas veic Zemes novērošanu. Piemēram, NASA A-Train pavadoņu kopa un ESA Envisat, kuru orbītas atrodas praktiski tādā pašā augstumā kā Iridium un Cosmos 2251. "Patlaban mēs aprēķinam, par cik šī katastrofa palielināja sadursmju iespējamību," pastāstīja Hainers Klinkrads no ESA kosmosa atkritumu uzraudzības centra Vācijā.
Par laimi Starptautiskā kosmiskā stacija atrodas daudz zemākā orbītā un risks ir relatīvi zems. Tomēr sadursmes sekas apdraud Habla teleskopa nākotni. Plānotais apkopes lidojums maijā varētu arī nenotikt, ja risks būs pārāk augsts. Sadursmes risks SKS ir 1:300, bet Habla teleskopa lidojuma risks ir pieaudzis līdz 1:185. NASA pieļaujamā robeža ir 1:200. Situācija ir "nepatīkami tuva pieļaujamajai robežai," piebilda NASA kosmisko atkritumu speciālists Marks Matnejs. Tuvāko nedēļu laikā izšķirsies Habla apkopes lidojuma liktenis.
Patlaban ekspertu domas dalās par to, vai šī sadursme bija novēršama vai nē. "Tam nevajadzēja notikt," apgalvo analītiķis Džefrijs Fordens no Masačūsetas tehnoloģiju institūta. ASV militāristu dati liecina, ka iepriekš bija zināms, ka šie satelīti satuvosies ar aptuveni 0,5 kilometru atstarpi. "Viņiem vajadzēja aizvadīt Iridium prom."
Sadursmju prognozēšna ir laikietilpīgs un komplekss darbs. Pat visprecīzākās prognozes ir tikai varbūtība, kas reizēm neatsver finansiālo ieguldījumu, kas vajadzīgs, lai mākslīgo pavadoni novirzītu no tā orbītas.
Lai varētu precīzāk prognozēt sadursmes un manevrēšanu, ir vajadzīgi dati un laiks. Krievijai ir sava novērošanas programma, bet pārējā pasaule dzīvo uz ASV Aizsardzības departamenta novērošanas programmas rēķina. Militāristiem protams ir daudz precīzāki dati, nekā tie, kas tiek publiskoti. Šie dati tiek izmantoti militāro un spiegošanas satelītu, kā arī Starptautiskās kosmiskās stacijas novērošanai. Astronoms Džonotans Makdovels no Hārvardas universitātes uzskata, ka šie dati būtu jāpublisko. Zinātnieks domā, ka jāveido starptautiska, nepolitiska institūcija, kas novērotu visus objektus kosmosā.
Nature News
Komentāri
