ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

ASV vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu programma tuvojas noslēgumam


Publicēts: 4.07.2011

Pirms 30 gadiem startēja pirmais vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis. Ja viss noritēs pēc plāna, šomēnes pēdējo lidojumu veiks viens no šiem fantastiskajiem lidaparātiem. Trīs desmitgadēs tie ir pieredzējuši gan iespaidīgas uzvaras, gan sāpīgus zaudējumus.

1981. gadā pirmo lidojumu veic Columbia.

1982. gadā šie kosmosa kuģi tiek atzīti par pabeigtiem un pilnībā gataviem lidojumiem.

1983. gadā pirmo reizi kosmosā paceļas Challenger. Šī lidojuma laikā pirmo reizi astronauti iziet atklātā kosmosā, pirmo reizi kosmosā ir sieviete (Sallija Raida) un afroamerikānis (Gijons Blafords).

1984. gadā savu pirmo lidojumu veic Discovery. Misijas laikā par "cilvēku-satelītu" uz īsu brīdi kļūst Brūss Makkendless, kurš atklātā kosmosā pārvietojas, nebūdams piesaistīts pie kosmosa kuģa.

1985. gadā pirmo reizi startē Atlantis, pirmo reizi kosmosā nogādājot kongresmeni - senatoru Džeiku Gernu no Jūtas štata.

1986. gadā notiek Challenger katastrofa, bojā iet visi septiņi astronauti.

1988. gadā tiek atjaunoti lidojumi, startē Discovery.

1989. gadā no Atlantis tiek palaista Jupitera sistēmas izpētes zonde Galileo.

1990. gadā no Discovery orbītā tiek nogādāts Habla teleskops.

1992. gadā pirmo reizi lido Endeavour.

1993. gadā Endeavour apkalpe veic pirmo Habla teleskopa apkopi.

1994. gadā ar vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģi pirmo reizi lido Krievijas pārstāvis.

1995. gadā kosmosa kuģi pirmo reizi pilotē sieviete (Eilīna Kolinsa), pirmo reizi saslēdzas ar staciju MIR.

1998. gadā ar vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģi kosmosā atkal lido Mercury programmas astronauts Džons Glens, kuram tobrīd ir 77 gadi. Orbītā tiek nogādāts pirmais Starptautiskās kosmiskās stacijas modulis.

1999. gadā Eilīna Kolinsa kļūst par pirmo sievieti, kurai uzticēts komandēt vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa apkalpi.

2003. gadā traģiskā Columbia bojāeja, septiņi astronauti iet bojā nolaišanās laikā.

2005. gadā tiek atjaunoti lidojumi, startē Discovery.

2007. gadā lido un veiksmīgi uz Zemes atgriežas pirmā skolotāja-astronaute (Barbara Morgana).

2011. gadā pēdējo reizi startē Discovery,  Endeavour un drīzumā arī Atlantis.

PhysOrg

Komentāri

  1. cydonia tieši 6.07.2011 domāja šādi:

    man bija nasa links, kur varēja interaktīvi sekot palaišanas procedūru statusam. kas notika, kas notiek, kas notiks. reālā laikā. kaut kas attāli līdzīgs lielajiem ekrāniem misijas kontrolē. baisi labi varēja sekot līdz launcham.nevaru vairs atrast :(
    varbūt kādam ir aizķēries vai izdodas atrast.

  2. x-f tieši 6.07.2011 domāja šādi:

    Kaut kur lasīju, ka, startējot vienam šatlam, gatavībā tiek turēts vēl viens gadījumam, ja nu, piemēram, pacelšanās laikā tiktu sabojāts karstumizturīgais apvalks un tad lai komandu varētu evakuēt no orbītas. Vai tā ir arī šoreiz?

  3. cydonia tieši 7.07.2011 domāja šādi:

    >x-f
    nē. šoreiz nakāda rezerves glābēja shuttles nav. ja kas, apkalpe paliks iss un dosies lejā ar soyuziem. iespējams, tāpēc misijā ir tikai 4 astronauti, nevis 7, kā parasti. par grafiku, soyziem, vietām tajos neesmu interesējies, bet gan jau tas viss ir smalki sazīmēts.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!