13 lietas, kas izglāba Apollo 13, Otrā daļa: Lūka, kas neaizvērās
Publicēts: 12.05.2010
Brīdī, kad skābekļa balons uz Apollo 13 eksplodēja, nedz astronautiem kuģī, nedz kādam Misijas Vadībā nebija ne jausmas, kas īsti ir problēma. Savā grāmatā ”Lost Moon” Apollo 13 komandieris Džims Lovels uzskatīja, ka ”sprādiens-mētāšanās-drebēšana”, kas kratīja kosmosa kuģi, ir sekas kāda nelietīga meteora trāpīšanai mēness modulī. Ātri viņš pateica Džekam Svaigertam, lai tas nekavējoties aiztaisa lūku starp komandas moduli Odiseju (Odyssey) un mēness moduli Ūdensvīru (Aquarius), lai abi moduļi nezaudētu atmosfēru.
Taču lūka spītīgi negribēja aizvērties.
NASA inženieris Džerijs Vudfils uzskata, ka neveiksminiece lūka bija viens no apstākļiem, kas palīdzēja Apollo 13 izglābties. ”Viņi mēģināja aizvērt vienīgo ceļu, kas varēja izglābt viņu dzīvības.”
Misijas Vadībā un blakus esošajā Misijas Atbalsta Telpā, vairāki inženieri, tai skaitā pats Vudfils uzskatīja, ka vienīgais veids kā izskaidrot tik daudzu sistēmu vienlaikus bojājumus ir mērierīču problēma. ”Sākumā es domāju, ka kaut kas nav kartībā ar Apollo kosmosa kuģa trauksmes sistēmu vai mērierīcēm,” teica Vudfils, kurš piedalījās šo sistēmu veidošanā. ”Nebija iespējams, ka tik daudz brīdinājumu signālu pienāktu vienlaikus. Es biju pārliecināts, ka spēšu to izskaidrot ar sistēmas kļūdu.”
Sākumā Lovels domāja, ka iespējams Heiss izjoko komandu darbinot vārstu, kas izdod plaukšķošu skaņu – kaut kas ko viņš jau bija darījis iepriekš lidojuma laikā. Taču pārsteigtā Heisa seja, kopā trokšņiem un visiem trauksmes signāliem, lika Lovelam nodomāt, ka problēmas varētu būt ar mēness moduļa kabīnes veselumu.
Līdzīgi, kā zemūdenes komanda, kas cenšas noslēgt nodalījumus, ja trāpījusi torpēda vai dziļbumba, Lovels gribēja aizvērt lūku starp komandas moduli un mēness moduli, lai viss gaiss neaizplūstu vakuumā.
Svaigerts mēģināja aizvērt lūku trīs reizes, taču katru reizi tā nepiegūla kā nākas. Lovels mēģināja divas reizes un arī bez panākumiem. Šai brīdī Lovels jau domāja, ka ja reiz mēness moduļa korpuss būtu bijis bojāts, gaiss jau būtu izplūdis kosmosā, bet tā nenotika. Tāpēc vaina meklējama citur. Astronauti pameta lūku un pievērsās skābekļa balonu mērierīcēm, kuru mērījumi krita acīmredzami.
Pēc brīža Lovels palūkojās pa logu un ieraudzīja skābekļa mākoni, kas izplūst kosmosā.
Iepriekš lidojumā, Apollo 13 apkalpe jau atvēra lūkas starp komandas moduli un mēness moduli, un īstenībā apsteidza grafiku mēness moduļa sagatavošanā lidojumam uz Mēness virsmu ieslēdzot dažādas moduļa sistēmas.
Vudfils uzskata, ka tā bija sagadīšanās, ka lūka bija atvērta un ka to neizdevās aizvērt, jo ietaupītais laiks konkrētajā situācijā bija ļoti kritisks.
”Daži saka, ka tas neprasītu tik daudz laika,” saka Vudfils, ”taču es saku, ka būtu gan, jo ja viņi būtu aizvēruši un noslēguši lūku, un tad strādājuši pie reālās problēmas par to kas nogājis greizi, tad viņiem tas būtu jāpārtrauc, jāatver lūka, jānoglabā tā un jāslēdz iekšā mēness modulis.”
Kāpēc laiks bija tik svarīgs?
Ķīmiskās baterijas, kas apgādāja komandas moduli ar enerģiju, nestrādāja bez diviem skābekļa baloniem. ”Otrais balons, protams, tika pazaudēts sprādziena brīdī,” saka Vudfils, ”un pirmajam balonam bija bojāts ventīlis un skābeklis no tā pamazām sūcās prom. Bez skābekļa ķīmiskās baterijas nestrādā. Bez abām baterijām uz Mēness nevar nolaisties. Un aktuāls kļūst jautajums vai var izdzīvot?”
Mēness modulī visas sistēmas strādāja un Misijas Vadībai un apkalpei nevajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, ka mēness moduli varētu izmantot par glābšanas laivu.
Tomēr, visi navigācijas parametri, kas varētu palīdzēt atgriezt bojāto kuģi uz Zemi, atradās komandas moduļa datoros un tos vajadzēja pārvietot uz mēness moduli. Bez ķīmiskajām baterijām, viņiem ārkārtas gadījumā vajadzēja uzturēt komadas moduli pie dzīvības no atgriešanās baterijām. Atgriešanās baterijas paredzēts izmantot tikai dažas stundas, lidojuma pašās beigās, kad servisa modulis jau atdalīts un apkalpe atgriežas Zemes atmosfērā mazajā komadas modulī.
”Šīs baterijas nav paredzēts lietot pirms viņiem jāatgriežas Zemes atmosfērā,” saka Vudfils. ”Ja šīs baterijas būtu tukšas, tā būtu viena no šausmīgākajām lietām, kas ar viņiem varētu notikt. Apkalpe darojās cik ātri vien iepējams, lai pārliktu visus navigācijas parametrus uz mēness moduli. Taču niecīgākā problēma vai aizkavēšanās un šis baterijas būtu iztukšotas. Šīs baterijas ir apkaples vienīgā cerība izdzīvot atgriešanos Zemes atmosfērā. Laiks, ko viņi nepatērēja atkal atverot lūku, palīdzēja šīm baterijām saglābt to mazumiņu enerģijas, lai viņi varētu paspēt tās vēl nedaudz uzlādēt un spēt atgriezties.”
Interesanti, ka vēlāk, pirms nomest mēness moduli un atgriezties Zemes atmosfērā, lūka darbojās perfekti. Bet brīdi pēc sprādziena tā niķojās, saglabājot izdzīvošanas ceļu uz mēness moduli atvērtu un ietaupot laiku. Iespēja ātri nokļūt mēness modulī palīdzēja izglābt apkalpes dzīvības.
Universe Today
Komentāri
