13 lietas, kas izglāba Apollo 13, Ievads: Džerijs Vudfils
Publicēts: 10.05.2010
1970.gada 13.aprīļa naktī, kad eksplodēja Apollo 13 komandas moduļa skābekļa balons, 27 gadus vecais inženieris Džerijs Vudfils (Jerry Woodfill) sēdēja pie savas konsoles Misijas Atbalsta Telpā (Mission Evaluation Room) Džonsona Kosmosa Centrā, vērojot brīdinājumu un trauksmes sistēmu, kuru viņš palīdzēja izstrādāt Apollo kosmosa kuģu vajadzībām.
”Pulkstenis rādīja 9:08 vakarā, un es skatījos uz savu konsoli, jo tā vairākas reizes nozibsnīja un tad parādījās galvenais trauksmes signāls,” teica Vudfils savā ofisā JSC, kur strādā jau 45 gadus. ”Sākotnēji domāju, ka kaut kas nav kārtībā ar brīdinājumu sistēmu vai aparatūru, taču tad austiņās izdzirdēju Džeka Svaigerta balsi ”Houston, we’ve had a problem”, un pēc dažiem mirkļiem to pašu atkārtoja Džims Lovels.”
Tā aizsākās visriskantākā, taču beigu beigās veiksmīgākā situācija visā pilotējamo kosmisko lidojumu vēsturē.
2010. gadā aprit 40 gadi kopš Apollo 13 lidojuma, un Universe Today bija iespēja parunāties ar Vudfilu par viņa lomu Apollo 13 - misiju, kurai, kā daudzi uzskata, bija jābeidzas fatāli astronautiem Džimam Lovelam (Jim Lovell), Fredam Heisam (Fred Haise) un Džekam Svaigertam (Jack Swigert). Taču tā nenotika un misija tika nodēvēta par ”veiksmīgu izgāšanos”.
Kas tad bija tās lietas, kas par spīti iespējām, palīdzēja izglābt apkalpi?
Vudfils bija tur, pašā notikumu virpulī, un viņam ir dažas idejas, kā atbildēt uz šo jautājumu. Jau 40 gadus viņš pēta Apollo 13 misiju visos iespējamos sīkumos, novērtējot visus iedomājamos glābšanas operācijas aspektus, analizējot lidojuma sarunu transkriptus, sapulču pierakstus, dokumentāciju, runājot ar cilvēkiem, kas bija saistīti ar šo lidojumu. Notikumu pavērsienu un iesaistīto personu, kas pārvērta šo misiju no izgāšanās uz veiksmīgu, iespaidots, Vudfils nāca klajā ar ”13 lietām, kas izglāba Apollo13”.
Nākamajās 13 dienās mēs padalīsimies ar šiem Vudfilda 13 pagrieziena punktiem. Kā gan vēl labāk atzīmēt Apollo 13 40to gadadienu :)
Līdz pirmajai lietai jums nāksies pagaidīt līdz rītdienai, bet šodien vēl daži vārdi par pašu Džeriju Vudfildu.
Mācoties Rice universitātā un saņemot basketbola stipendiju, Vudfildu iespaidoja Dž.F.Kenedija slavenā uzruna ”We choose to go to the Moon”, kuru viņš teica Rice universitātē. Vudfilds lika malā savus basketbola apavus un fokusējās uz elektroinženiera studijām, cerot, ka kādu dienu varētu strādāt kosmiskajā programmā.
Viņš nonāca NASA tieši laikā, lai varētu sākt darbu pie Apollo kosmiskā kuģa būvēšanas.
”Gadiem ilgi es strādāju ar apakšuzņēmējiem, inženieriem, lidojuma vadību un astronautiem pie brīdinājuma un trauksmes sistēmām gan Mēness nolaižamajam aparātam, gan komadas kuģiem,” teica Vudfils.
Viņš salīdzināja trauksmes sistēmu ar gaismiņām, kas parādās uz automašīnas paneļa, ja akumulators ir tukšs vai nestrādā ģenerators. ”Mums vajadzēja izdomāt labākos veidus, kā paziņot astronautiem, ka viņiem ir problēma. Mums bija jābūt pārliecinātiem, ka trauksms sistēma darbojas nevainojami.”
Līdzīgi, kā vairums NASA komandas, viņš pārzināja komadas moduļa un Mēness moduļa sistēmas labāk nekā tas bija prasīts, taču tas sagatavoja viņu jebkādām negaidītām problēmām, kas varētu uzrasties.
Apollo misiju laikā Vudfils strādāja Misijas Atbalsta Telpā, kas NAV Misijas Operāciju Vadības Telpa (Mission Operation Control Room vai vienkārši Mission Control). Misijas Atbalsta Telpa atrodas blakus Misijas Vadībai. Par atšķirībām stap šīm divām telpām Vudfils ir uzrakstījis weblapā.
”Par mums žurnālisti daudz nerakstīja,” teica Vudfils. ”Mēs bijām misijas atbalsts. Mēs nebijām lidojuma vadība. Mēs bijām eksperti. Citās rutīnās misijās mums nebija tik liela loma, bet Apollo 13 gadījumā mums gāja karsti.”
Vudfils neizceļ savu un Misijas Atbalsta Telpas svarīgumu sakot, ka ”tas būtu tāpat, kā salīdzināt Queen Mary laineri ar nelielu kuģīti izbraukumiem nedēļas nogalē. Līdzīgi, kā salīdzināt Žene Kranza (Gene Kranz (Apollo 13 lidojuma direktors [cydonia])) nopelnus glābšanas operācijā ar maniem.”
Tomēr Vudfila izteikumi ir stipri piezemēti. Patiesai izpratnei par Misijas Atbalsta Telpas lomu varu ieteikt izlasīt Džima Lovela grāmatas ”Lost Moon” 11. nodaļu. Tā daiļrunīgi parāda, cik svarīgi bija cilvēki Misijas Atbalsta Telpā. Jā, MER-meni bija svarīgi!
Kamēr daudzi sliecas domāt, ka Apollo 13 izglābšanās bija laimīga nejaušību sakritība, Vudfils tiecas apgalvot, ka tā tomēr bija tālredzība un apdomība.
Nākamajās 13 dienās, iespējams, izdosies to noskaidrot. :)
Universe Today
Komentāri
