Ģeostacionārais lielceļš (2301/0)
Publicēts: 20.02.2010
Novietojiet mākslīgo pavadoni cirkulārā orbītā aptuveni 42 000 kilometru attālumā no Zemes centra (36 000 kilometru attālumā no virsmas) un tas veiks vienu apli 24 stundu laikā. Tā kā tā saskan ar Zemes rotācijas periodu, to sauc par ģeosinhrono orbītu. Ja šī orbīta atrodas ekvatoriālajā plaknē, mākslīgais pavadonis karāsies vienā vietā ģeostacionārajā orbītā. Kā jau 1940tajos gados paredzēja Artūrs Klarks, ģeostacionārā orbīta visbiežāk tiek izmantota sakaru un meteo pavadoņiem. Astrofotogrāfi, kuri footgrafē tālos debesu objektus, teleskopiem sekojot zvaigznēm, var noķert ģeostacionāros pavadoņus, kad tos apspīd Saules stari. Tā kā tie griežas reizē ar Zemi attiecībā pret fonā esošajām zvaigznēm, satelīti redzami kā švīkas, kas iezīmē debesu lielceļu. Piemēram šajā plaša lauka Oriona reģiona fotogrāfijā, kuras kopējā ekspozīcija ir 10 minūtes, redzama Oriona josta un slavenais miglājs, kā arī daudzu ģeostacionāro pavadoņu pēdas.
Autortiesības: Babak Tafreshi (TWAN)
Lielāks attēls 300x205px (66.13 KB)
Komentāri
