Platons un Alpi

Publicēts: 4.12.2014
Platons un Alpi. Tie abi, Saules izgaismoti, redzami šajā attēlā. Platons ir 95 km liels krāteris, no kura pa labi redzamas apspīdētās Mēness Alpu kalnu (Montes Alpes) virsotnes. Alpi uz Zemes radās miljoniem gadu ilgā periodā, saduroties divām kontinentālajām plāksnēm, bet Mēness Alpi visticamāk veidojās sadursmē, kas radīja Mare Imbrium (Lietus jūra).…

Sharpless 249 un Medūzas miglājs

Publicēts: 3.12.2014
Parasti Medūzas miglājs ir blāvs un grūti pamanāms, bet šajā attēlā fotogrāfam to ir izdevies izcelt. Ainava plešas starp divām spožām zvaigznēm Mu un Eta Geminorum - debesu Dvīņu pēdām. Medūzas miglājs atrodas pa labi un uz leju no attēla centra. Tā ir daļa no pārnovas atlieku mākoņa IC 443. Tiek lēsts, ka sprādziena gaisma Zemi sasniedza pirms aptuveni…

NGC 7822 WISE izpildījumā

Publicēts: 1.12.2014
NGC 7822 apdzīvo karstas, jaunas zvaigznes, kā arī gāzu un putekļu pīlāri. Šī mirdzošā zvaigžņu dzimšanas vieta atrodas Cefeja zvaigznājā aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā. Šī attēla avots ir WISE satelīts, kas pētīja tālākus un tuvākus Visuma apgabalus infrasarkano staru diapazonā. Tumšajos pīlāros, kurus izpūtušas vecākās zvaigznes, iespējams veidojas…

NGC 281 portrets

Publicēts: 28.11.2014
Pavirši aplūkojot NGC 281, var nepamanīt vaļējās kopas IC 1590 zvaigznes, kuru intensīvais starojums izraisījis miglāja spīdēšanu. Uzmanīgāk ieskatoties, pamanīsiet arī putekļu un gāzu kolonnas un sakopojumus, kurus izpūtuši jauno zvaigžņu vēji. Iespējams, ka kādā no šiem tumšajiem sakopojumiem piedzims vēl kāda zvaigzne. NGC 281 neoficiāli tiek dēvēts…

Eiropa

Publicēts: 27.11.2014
1990.gados kosmiskais aparāts Galileo riņķoja Jupitera sistēmā un fotografēja milzu planētas pavadoņus, tai skaitā arī Eiropu, atklājot, ka zem biezās ledus garozas slēpjas dziļš okeāns. Uz virsmas redzamie veidojumi liecina par aktīviem ģeoloģiskiem procesiem. Eiropas elipsveida orbīta ap Jupiteru nodrošina nepieciešamo enerģiju, kas uztur ūdeni šķidrā…

Skrienot garām Lagūnai

Publicēts: 25.11.2014
Kas ir tā spožā zvaigzne tieši zem krāšņā Lagūnas miglāja, kas redzams attēla centrā? Lagūnas miglājs un arī nedaudz augstāk novietotais nelielais Trīsdaļu miglājs ir iekļauti Šarla Mesjē katalogā kā M8 un M20 objekti. Abi miglāji atrodas dažu tūkstošu gaismas gadu attālumā. Toties tieši zem M8 redzamais oranžās nokrāsas spīdeklis tobrīd atradās nieka…

M1: Krabja miglājs

Publicēts: 21.11.2014
Slavenais 18.gadsimta astronoma Šarla Mesjē astronomisko objektu katalogs sākas ar objektu M1 jeb Krabja miglāju, kas meklējams Vērša zvaigznājā. Šarls Mesjē, būdams kaislīgs komētu mednieks, šajā katalogā apkopoja objektus, kas viņaprāt nebija komētas. M1 nav komēta, bet gan pārnovas atliekas. Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka šo iespaidīgo masīvas zvaigznes…

LDN 988: tumšais miglājs Gulbja zvaigznājā

Publicēts: 20.11.2014
Tumšais miglājs LDN 988 aizsedz skatam daļu zvaigžņu Gulbja zvaigznājā. Attēlā redzamais apgabals aizņem aptuveni 2 grādus, kas atbilst 70 gaismas gadiem tumšajā miglājā, kas atrodas aptuveni 2000 gaismas gadu attālumā. Ir zināms, ka šajos tumšajos gāzu un putekļu mākoņos veidojas jaunās zvaigznes. LDN 988 nereti dēvē par Ziemeļu Ogļu Maisu, kurā slēpjas…

Spožā spirālveida galaktika M81

Publicēts: 19.11.2014
M81, kas ir viena no spožākajām galaktikām Zemes debesīs, izmēros ir līdzīga Piena Ceļam. Šī spirālveida galaktika atrodas Lielā Lāča zvaigznājā aptuveni 11,8 miljons gaismas gadu attālumā. Fotogrāfijā labi redzams spožais, dzeltenīgais kodols, kurā dominē vecās zvaigznes. Ar to kontrastē spirāles zari, kas nosēti ar zilganajām jauno zvaigžņu kopām,…

Kurkuļa miglājs

Publicēts: 18.11.2014
Putekļiem bagātais Kurkuļa miglājs jeb IC 410 atrodas aptuveni 12 000 gaismas gadu attālumā ziemeļu puslodē labi redzamajā Vedēja zvaigznājā. Tā putekļus un gāzi dzenā jauno zvaigžņu spēcīgais starojums un vējš. Zvaigžņu kopas NGC 1893 spīdekļi dzimuši pirms aptuveni 4 miljoniem gadu. Attēla centrālajā daļā redzami divi iegareni veidojumi, kuros visticamāk…