ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Senie krāteri uz Rejas

Senie krāteri uz Rejas (1547/0)


Publicēts: 13.05.2008
Saturna nelīdzenā pavadoņa Rejas virsma ir viena no vecākajām Saules sistēmā. Pēdējo miljards gadu laikā tā praktiski nav mainījusies. Vecie krāteri vairs nav apaļi, jo to malas ir izrobojuši jaunāki. Gluži kā Mēness, arī Reja ap Saturnu griežas ar tādu ātrumu, ka pret planētu ir pagriezta viena un tā pati pavadoņa puse. Vadošā puse ir vairāk izrobota.…
M81 galaktiku grupa

M81 galaktiku grupa (1408/0)


Publicēts: 12.05.2008
Milzīgas galaktikas un miglāja dūmaka raksturo šo M81 galaktiku grupas fotoattēlu. Visiespaidīgākā un pamanāmākā šajā 12 stundu ekspozīcijas attēlā ir lieliskā spirālveida galaktika M81. M81 galaktika mijiedarbojas ar M82, kas atrodas uz leju no M81. Tā ir liela galaktika ar neparastu sarkanas, pavedienveidīgas gāzes oreolu. Attēlā redzamas arī citas…
Retrogrādais Marss

Retrogrādais Marss (1944/0)


Publicēts: 11.05.2008
Kāpēc Marss kustās atpakaļgaitā? Lielākoties, kad mēs vērojam Marsa kustību Zemes debesīs, tā notiek vienā virzienā. Tomēr reizi divos gados Zeme palido garām Marsam to kopējā ceļā ap Sauli. Pēdējoreiz Marss atradās Zemei ļoti tuvu un planēta izskatījās spožāka un lielāka kā parasti. Šajā laikā izskatās, ka Marss kustās pretējā virzienā. Šo fenomenu…
Zvaigznes un Marss

Zvaigznes un Marss (2273/0)


Publicēts: 10.05.2008
4. maija vakarā Marss atradās vienā līnijā ar spožākajām Dvīņu zvaigznāja zvaigznēm - Kastoru un Polluksu. Šajā attēlā Mars ir iedzelteni sarkanīgā zvaigzne attēla augšdaļā. Polluks ir nākamā zvaigzne par labi - milzis, ap kuru riņķo Jupitera klases planēta. Tālāk seko Kastors, kas ir vairāku zvaigžņu sistēma. Lai arī mitoloģijā Kastors un Polluks ir…
Merkura un Lunas tikšanās

Merkura un Lunas tikšanās (1689/0)


Publicēts: 9.05.2008
Ja 6. maija vakarā pēc saulrieta bijāt izgājuši ārā un ar saviem binokļiem lūkojāties rietumu virzienā, tad visticamāk ieraudzījāt kaut ko līdzīgu. Tovakar satikās slaidā Luna ar izvairīgu, spožo Merkuru. Atstatums starp abiem bija tikai 2 grādi. Mēness naksnīgo pusi izgaismo Saules atspīdums no Zemes. Merkurs ir grūti saskatāma planēta, jo atrodas…
Skorpiona tumšais tornis

Skorpiona tumšais tornis (1375/0)


Publicēts: 8.05.2008
Skatoties Skorpiona zvaigznāja virzienā, ar zvaigznēm biezi nosēto debesu lauku aizsedz tumšs putekļu un gāzu mākonis, kas atgādina tumšu torni. Šādā mākonī putekļu un molekulārās gāzes apgabali sabiezē un sākas zvaigžņu veidošanās process. Tumšais tornis ir aptuveni 40 gaismas gadu garš veidojums, ko dēvē par komētveida globulu. Šo tumšo putekļu mākoni…
NGC 3256: kad galaktikas saduras

NGC 3256: kad galaktikas saduras (1323/0)


Publicēts: 6.05.2008
Parasti galaktikas šādi neizskatās. NGC 3256 patiesībā mēs redzam divu galaktiku sadursmi. Iespējams, ka pēc simtiem miljoniem gadu paliks tikai viena galaktika. Šobrīd, aplūkojot NGC 3256, redzami putekļu pavedieni, zvaigžņu astes un ekscentrisku galaktikas centru, kas sastāv no diviem atsevišķiem kodoliem. Zvaigznes pašas par sevi visticamāk nesadursies,…
Vētrainais Saturns

Vētrainais Saturns (1644/0)


Publicēts: 5.05.2008
Kā milzu vētras rodas uz Saturna? Uz Zemes viesuļvētra spēj eksistēt nedēļām ilgi. Sarkanais plankums uz Jupitera pastāv jau vairāk kā 150 gadus. Uz Saturna vētru sistēma ir uzstājusi jaunu ilgdzīvošanas rekordu, nepazūdot vairāk kā trīs mēnešus. Vētras elektriskie signāli tika uztverti jau 2007. gada novembrī. Attēls tika uzņemts tika 2008. gada martā.…
Alborza kalnu Piena Ceļš

Alborza kalnu Piena Ceļš (2090/0)


Publicēts: 3.05.2008
Sniegiem klātā stratovulkāna Damavanda virsotne, kas redzama attēla kreisajā malā, atrodas 5670 metru augstumā. Atverot lielo attēlu un patinot pa labi sākas Piena Ceļa galaktikas arka, kas stiepjas virs Alborza kalniem, kas robežojas ar Kaspijas jūru. Netālu no attēla centra, virs Haraza ielejas, zem Piena Ceļa galaktikas loka atrodas divas spožas…
NGC 6188

NGC 6188 (1488/0)


Publicēts: 2.05.2008
Tumšas formas ar izgaismotām malām stiepjas desmitiem gaismas gadu garumā NGC 6188 miglājā. Šis emisijas miglājs ir atrodams milzīga molekulārā mākoņa malā dienvidu puslodes Aras zvaigznājā aptuveni 4000 gaismas gadu attālumā. Jaunās zvaigznes šajā reģionā izveidojušās tikai pirms dažiem miljoniem gadu. Spēcīgais vējš un radiācija ir izveidojusi un…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
  • * 14.08.2021 - Ērglis 2021