Echus Chasma augstās klintis

Publicēts: 23.07.2008
Kā gan radusies šī iespaidīgā klints uz Marsa? Vai kādreiz tur ir gāzušies milzīgi ūdenskritumi? 4 km augstās klintis, kas ieskauj Echus Chasma, netālu no ne mazāk iespaidīga krātera, ir radījis vai nu ūdens, vai nu lava. Vadošā hipotēze vēsta, ka 100 kilometrus garā un 10 kilometrus platā Echus Chasma reiz bijusi viena no lielākajām ūdens platībām…

Arp 271

Publicēts: 21.07.2008
Par ko kļūs šīs galaktikas? Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427 iet garām viena otrai bīstami tuvu, bet šķiet, ka abas nepiedzīvos sadursmi. Visbiežāk, kad galaktikas saduras, lielākā galaktika mazāko apēd. Šajā gadījumā abas galaktikas ir visai līdzīgas viena otrai, abām ir izteikti zari un centrālais kodols. Nākamajos desmitos miljons gadu…

Saturns un Reja

Publicēts: 20.07.2008
Maigi toņi, daļēji apgaismotas lodes, tik tikko nojaušamas gredzena aprises un ēnas raksturo šo majestātisko Saturna attēlu. Kosmosa kuģis Cassini nofotografēja Saturnu un tā pavadoni Reju pirms dažiem gadiem. Šodienas attēlā redzams viens kadrs no jaunākās 60 kadru videofilmiņas, kurā Reja slīdz pāri Saturnam. Cassini tobrīd atradās gandrīz vai tajā…

M16 un Ērgļa miglājs

Publicēts: 19.07.2008
Jauno zvaigžņu kopu M16 ieskauj kosmisko putekļu un gāzes mākoņi, kas pazīstami arī kā Ērgļa miglājs. Šajā detalizētajā attēlā redzamas brīnumainas formas veidojumi, kuri par slavu var pateikties Habla teleskopam. Putekļainās kolonnas, kas tiek salīdiznātas ar ziloņa snuķiem un dēvētas par Radīšanas pīlāriem, redzamas attēla centrā. Tajās notiek intensīva…

Galaktiku biezoknī

Publicēts: 17.07.2008
Uzmanīgi apskatot šo attēlu, redzam ļoti daudz galaktikas, kas atrodas Lielā lāča zvaigznājā un tā tuvumā. Visspilgtākā ir NGC 3718, savērptā spirālveida galaktika attēla centrā. NGC 3718 spirāles zari šķiet sagriezti un izstiepti, tās centrālos reģionus šķērso putekļu joslas. Tikai 150 000 gaismas gadu attālumā pa kreisi atrodas cita liela spirālveida…

Lagūnas miglāja putekļi un gāzes

Publicēts: 15.07.2008
Šis brīnišķīgais kosmiskais mākonis ir bieža teleskopisko ekskursiju pieturvieta Strēlnieka zvaigznājā. Astoņpadsmitā gadsimta kosmiskais tūrists Šarls Mesjē atzīmēja šo spožo miglāju savā katalogā kā objektu M8. Mūsdienu astronomi šo objektu pazīst kā Lagūnas miglāju - aktīvu zvaigžņu dzimšanas vietu aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā Piena Ceļa galaktikas…

Mainīgais Marss

Publicēts: 14.07.2008
Vai Marss vienmēr izskatās tāds pats? Nē. Tā kā Marss un Zeme abi riņķo ap Sauli, mainās Marsa izmērs un izskats. Attēlā redzamas 30 Marsa fotogrāfijas, kas tapušas 2007. un 2008. gadā, Enšēdē, Holandē, uzņemtas ar vienu un to pašu palielinājumu. Kad Zeme un Marss atrodas Saulei pretējās pusēs, Marss izskatās relatīvi maziņš. Savukārt, kad Marss un…

NGC 7331 un tālāk

Publicēts: 12.07.2008
Lielā, skaistā spirālveida galaktika NGC 7331 tiek uzskatīta par Piena Ceļa analogu. Tā atrodas aptuveni 50 miljons gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Agrāk tā tika uzskatīta par spirālveida miglāju un ir viena no spožākajām galaktikām, kas nav iekļuvusi slavenajā Šarla Mesjē katalogā. Galaktikas fonā redzamas vairākas citas galaktikas, kuras…

Caloris iekrāsotais

Publicēts: 10.07.2008
Caloris baseins ir viens no lielākajiem krāteriem Saules sistēmā, kuru visticamāk radījusi sadursme ar asteroīda izmēra objektu Saules sistēmas agrīnajos attīstības posmos. Baseina šķērsizmērs ir 1500 km un šajā attēlā tas redzams dzeltenīgos toņos. Dati iegūti 2008. gada 14. janvārī, kad kosmosa kuģis Messenger lidoja garām Merkuram. Baseina perifērijā…

Jaunavas kopas sirdī

Publicēts: 8.07.2008
Jaunavas galaktiku kopa ir Piena Ceļa galaktikai tuvākā. Tās centrs atrodas aptuveni 70 miljonus gaismas gadu attālumā. Jaunavas kopā ietilpst aptuveni 2000 galaktiku. Šīs kopas gravitācija spēcīgi ietekmē Lokālo galaktiku grupu, pie kurām pieder arī Piena Ceļš. Kopas galaktikās ir ne tikai milzīgs daudzums zvaigžņu, bet arī karsta gāze, kuras spīdēšana…