Piena Ceļa ceļš

Publicēts: 5.09.2008
Planētu un Piena Ceļa meklējumos astronoms Tunç Tezel devās ceļā uz Uludaga kalnu, kas atrodas netālu no Bursas Turcijā. Uz kalnainā un vējainā ceļa viņu pārsteidza skats, kas pavērās uz dienvidiem. Spožais Jupiters apspīdēja tālumā esošo pilsētu un pārspēja spožumā Strēlnieka zvaigznāja zvaigznes. Mākoņu josla šķiet savienojas ar Piena Ceļa galaktiku…

Spirāles miglāja spieķi

Publicēts: 4.09.2008
Pirmajā brīdī Spirāles miglājs jeb NGC 7293 liekas apaļš un vienkāršs savā uzbūvē. Tomēr šis labi izpētītais miglājs, kas radies Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves noslēgumā, ir daudz sarežģītāks nekā šķiet. Tā gredzenus un komētām līdzīgos gāzu veidojumus zinātnieki pētīja, izmantojot Habla teleskopu. Šis attēls ir fotografēts ar 16'' teleskopu. Papildus…

50 miljoni kilometru līdz Zemei

Publicēts: 3.09.2008
2005. gada 4. jūlijā automatizētā kosmosa kuģa Deep Impact zonde ietriecās Tempela 1 komētas kodolā. Tajā pašā gadā, ceļojot pa Saules sistēmu, kosmosa kuģis nofotografēja attēlu sēriju, kurā redzama Zeme un tās pavadonis no 50 miljons kilometru liela attāluma. Attēlos sakombinēti infrasarkanā un optiskā spektra dati, lai labi varētu redzēt mākoņus,…

NGC 1316 : kad galaktikas saduras

Publicēts: 2.09.2008
Astronomiem ir jākļūst par detektīviem, lai atminētu NGC 1316 dīvainās formas mīklu. Atklājās, ka NGC 1316 ir milzīga elipsveida galaktika, kura pirms aptuveni 100 miljoniem gadu ir sākusi aprīt salīdzinoši nelielo kompanjonu - spirālveida galaktiku NGC 1317. Interesanti, ka elipsveida galaktikā ir neparasti mazas lodveida zvaigžņu kopas, kuru skaits…

CG4

Publicēts: 1.09.2008
Vai gāzes mākonis var sagrābt galaktiku? Attēlā redzamās dīvainās būtnes "ķepa" ir kometārā globula, kas ir pārplīsusi. Kometārām globulām ir raksturīgas putekļainas galvas un izstieptas astes. Vizuāli šie objekti atgādina komētu, bet to uzbūve būtiski atšķiras. Šajās globulā bieži vien dzimst jaunas zvaigznes. Nav skaidrs kādēļ CG4 galva ir pārplīsusi.…

Aptumsums virs Lielā mūra

Publicēts: 31.08.2008
Pretrunā slavenajam mītam, jūs nevarētu redzēt Ķīnas mūri no Mēness, pat pilna aptumsuma laikā. Toties 2008. gada 1. augustā jūs varējāt vērot Mēnesi, kas aizklāj Sauli, atrodoties uz Ķīnas lielā mūra. Patiesībā šī ir vieta netālu no Lielā mūra rietumu gala. Mēness disks pilnībā aizsedz Saules disku, atklājot Saules vainagu un planētas satumsušajās…

Skats no Everesta

Publicēts: 30.08.2008
Kā būtu stāvēt uz pasaulē augstākā kalna? Šajā attēlā (skatīt lielo versiju) redzama visa panorāma, kāda pavērtos jūsu skatam. Tuvu un tālu redzamas sniegotas kalnu smailes, klintis, plato, mākoņu virsotnes un tumši zilas debesis. Everesta augstums ir 8,85 kilometri virs jūras līmeņa. Aptuveni šādā augstumā lido lidmašīnas. Vēl aptuveni 300 kilometrus…

W5 zvaigžņu paaudzes

Publicēts: 29.08.2008
Milzīgais zvaigžņu veidošanās reģions ir 200 gaismas gadus plats un atrodas aptuveni 6500 gaismas gadu attālumā Kasiopejas zvaigznājā. Šajā Spitzera kosmiskā teleskopa attēlā W5 gāze un putekļi ir izveidojuši brīnišķīgas formas. Attēla labajā pusē redzams reģions, kas tiek dēvēts par Radīšanas kalniem. Jaunākie pētījumi liecina, ka W5 reģionā jauno…

Fermī pirmā gaisma

Publicēts: 28.08.2008
2008. gada 11. jūnijā startēja Plaša lauka gamma staru kosmiskais teleskops, kurš oficiāli pārdēvēts par Fermī gamma staru kosmisko teleskopu, par godu Nobeļa prēmijas laureātam Enriko Fermī (1901-1954). Gamma staru uzliesmojuma monitora (GBM) un plaša lauka teleskopa (LAT) pārbaudes ir beigušās un tagad Fermī regulāri piegādā datus. Pirmajā gamma staru…

IC 5146 - Kokona miglājs

Publicēts: 27.08.2008
Kokona miglājā veidojas jauna zvaigžņu kopa. IC 5146 ir aptuveni 15 gaismas gadus plats miglājs, kas atrodas 4000 gaismas gadu attālumā ziemeļu puslodes debesīs redzamajā Gulbja zvaigznājā. Gluži kā visi reģioni, kuros notiek zvaigžņu veidošanās, miglājs ir izteikti sarkanā krāsā, kuru rada ūdeņraža gāze. Molekulārā mākoņa malas putekļus izgaismo jauno…