ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Orions un tā apkārtne

Orions un tā apkārtne


Publicēts: 26.03.2015
Ziemeļu puslodē tuvojas pavasaris - lēnām, bet neatlaidīgi dienas kļūst arvien garākas. Tas nozīmē, ka ziemas debesu dārgumi pamazām atkāpsies. Tai skaitā majestātiskais Oriona zvaigznājs, kas redzams attēla centrālajā daļā. Mednieka plecu iezīmē dzeltenīgā Betelgeize jeb Alpha Orionis. No tās pa labi redzams vēl viens dzeltenīgs spīdeklis - Alpha Tauri…
Lielie Greizie Rati

Lielie Greizie Rati


Publicēts: 17.03.2015
Lielie Greizie Rati ir viena no atpazīstamākajām zvaigžņu figūrām jeb asterismiem. Tā ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja, kurš ir labi redzams ziemeļu puslodes debesīs. Attēlā Lielo Greizo Ratu zvaigžņu spožums ir pastiprināts. Realitātē tās nav tik spožas. Piecas no šīs figūras zvaigznēm visticamāk ir veidojušās vienlaicīgi un atrodas salīdzinoši tuvu…
Mednieks Orions un tā mākoņi

Mednieks Orions un tā mākoņi


Publicēts: 16.03.2015
Mednieka Oriona zvaigžņu veidošanās apgabali atrodas milzīga molekulārā mākoņa nomalē, aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā no Zemes. Attēlā redzams viss Orions - no galvas (pa kreisi) līdz papēžiem (labā pusē). Lielais Oriona miglājs ir Zemei vistuvākais liela izmēra zvaigžņu veidošanās apgabals. Tas redzams nedaudz pa labi un uz leju no attēla centra.…
Gar Gulbja sienu

Gar Gulbja sienu


Publicēts: 12.03.2015
Attēlā redzamā W-veida struktūra tiek dēvēta par Gulbja Sienu. Tā ir daļa no lielāka emisijas miglāja - Ziemeļamerikas miglāja. Gulbja Siena ir aptuveni 20 gaismas gadus garš veidojums. Sarkanīgā nokrāsa rodas ūdeņraža joniem rekombinējoties ar elektroniem. Jonizācijas avots ir karsto un jauno zvaigžņu spēcīgais starojums. Tumšajos, blīvajos gāzu un…
Ziemeļblāzma virs Islandes ledājiem

Ziemeļblāzma virs Islandes ledājiem


Publicēts: 10.03.2015
Kādi priekšnoteikumi ir šāda fotoattēla iegūšanai? Tumša nakts, daži mākoņi, iespaidīga ziemeļblāzma, rāms ūdens spogulis, kas vēl nav aizsalis, lai tajā spoguļotos zvaigznes. Attēlā redzama ziemeļblāzma virs Vatnajokula ledāja Islandē. Priekšplānā esošās Jokulsaurlona aizbergu lagūnas ūdeņos atspoguļojas vasaras zvaigznāji. Ziemeļblāzmas ir parādības,…
Galaktikas centrs

Galaktikas centrs


Publicēts: 8.03.2015
Optiskiem teleskopiem galaktikas centrā neizdodas ieskatīties, jo to aizklāj blīvi putekļu un gāzu mākoņi. Tomēr ir teleskopi, piemēram, Spitzer teleskops, kura kameras uztver infrasarkano starojumu un spēj ielūkoties galaktikas sirdī. Attēlā, kurš neataino objektus patiesajās krāsās, vecākās, vēsākās zvaigznes redzamas zilganos toņos. Sarkanā krāsā…
NGC 602 Lidojošās Ķirzakas miglājā

NGC 602 Lidojošās Ķirzakas miglājā


Publicēts: 7.03.2015
Nieka 200 000 gaismas gadu attālumā atrodas neliela galaktika - Mazais Magelāna Mākonis. Tās nomalē mājo aptuveni 5 miljonus gadu vecu zvaigžņu kopa NGC 602, kuru ieskauj putekļu un gāzu mākoņi. Jauno un karsto zvaigžņu grupa redzama nedaudz pa labi un uz leju no attēla centra. NGC 602 diametrs ir aptuveni 200 gaismas gadi. Masīvo, jauno zvaigžņu spēcīgais…
Caloris baseins

Caloris baseins


Publicēts: 5.03.2015
Coloris baseins ir viens no lielākajiem sadursmes reģioniem Saules sistēmā. Tas radies, kad Saules sistēmas veidošanās pirmsākumos Merkurā ietriecies milzīgs asteroīds. Lūzuma līnijām nosētā sadursmes baseina diametrs ir aptuveni 1500 km. Attēls veidots, izmantojot NASA MESSENGER datus. Caloris, kas ir viens no jaunākajiem sadursmes reģioniem uz Merkura,…
Pelikāna miglājs

Pelikāna miglājs


Publicēts: 4.03.2015
Kas ir tumšie veidojumi Pelikāna miglājā, kas atrodas Gulbja zvaignājā? Tur jaundzimušās zvaigznes mijas ar tumšiem un blīviem putekļu mākoņiem. Putekļu graudiņi ir veidojušies jauno zvaigžņu vēsajās atmosfērās, no kurām dūmu izmēra daļiņas aizpūš zvaigžņu vēji un sprādzieni. Milzīga pīlārā galotnē redzams Herbiga-Haro objekts - plūsmas no jaunas zvaigznes,…
Putekļu viesulis uz Marsa

Putekļu viesulis uz Marsa


Publicēts: 3.03.2015
Bija vēls pavasaris Marsa ziemeļa puslodē, kad Mars Reconnaissance Orbiter HiRISE kamera pamanīja kādu vietējo iemītnieku. Aptuveni 140 metrus plašais putekļu viesulis virpuļoja pa plakano, putekļiem klāto Amazonis Planitia. Viesuļa stabs stiepās 20 km virs sarkanās planētas virsmas. Putekļu viesuļi uz Marsa veidojas, kad Saule sasilda virsmu, radot…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!