Venēras josta virs Mēness ielejas

Publicēts: 4.04.2010
Iespējams, ka jūs esat to redzējuši, tikai neesat pamanījuši. Kad pie debesīm nav mākoņu, rītausmas stundās vai vakara krēslā, kad Saule ir vēl vai jau aiz horizonta, daļa no atmosfēras virs horizonta krāsojas rozīgos toņos. Šo joslu dēvē par Venēras jostu. Tā atrodas starp tumšāk un gaišāk zili krāsotām debesīm. Attēlā redzama Venēras josta virs rīta…

Miljoniem zvaigžņu

Publicēts: 31.03.2010
Attēlā redzama lodveida zvaigžņu kopa Omega Centauri jeb NGC 5139, kas atrodas aptuveni 15 000 gaismas gadu attālumā. Kopas diametrs ir aptuveni 150 gaismas gadi. Tajā atrodas aptuveni 10 miljons zvaigžņu, kuras ir vecākas par Sauli. Omega Centauri ir lielākā no 200 zināmajām Piena Ceļa galaktikas lodveida zvaigžņu kopām, kas atrodas galaktikas oreolā.…

Radīšanas pīlāri

Publicēts: 28.03.2010
Šis attēls ir kļuvis par vienu no slavenākajām kosmosa objektu fotogrāfijām mūsdienās. Attēls fotografēts ar Habla teleskopu 1995. gadā. Tajā redzamas iztvaikojošās gāzu globulas (EGG), kas atdalās no ūdeņraža un putekļu pīlāriem, kuru garums ir vairāki gaismas gadi. Tie ir tik blīvi, ka to iekšienē sākušas veidoties jaunas zvaigznes. Pīlāru galos spēcīgais…

Jauns Mēness un Sietiņš

Publicēts: 26.03.2010
Attēlā redzams jauns Mēness sirpis blakus atvērtajai zvaigžņu kopai Sietiņš jeb Plejādes. Fotogrāfija tapusi marta ekvinokcijas laikā Sanantonio Teksasā. Attēls veidots, kombinējot vairākus dažādu ekspozīciju attēlus, lai vienlīdz labi varētu redzēt gan Mēness virsmu, gan Plejādes zvaigznes. Parasti Plejādes fotogrāfijās redzams zilgans atstarojošais…

Galaktiku cīņas: M81 pret M82

Publicēts: 24.03.2010
Pa labi redzama spirālveida galaktika M81. Pa kreisi, ar sarkanas gāzes un tumšiem putekļu mākoņiem izgreznota, redzama neregulārā galaktika M82. Abas šīs galaktikas ir iesaistījušās kosmiskā cīņā, kas rit pēdējos miljards gadus. Katru reizi, kad galaktikas pietuvojas viena otrai, to gravitācija būtiski ietekmē abas galaktikas. Pēdējā tikšanās reizē…

Atdzīvojusies Saule un protuberance

Publicēts: 23.03.2010
Dažkārt uz Saules malām var redzēt grandiozas protuberances. Pagājušonedēļ varēja vienu tādu vērot, kad liela protubernace parādījās uz Saules un apliecināja, ka neparasti ilgo minimumu nomaina arvien pieaugoša aktivitāte. Mainīgais gāzes raksts, kas redzams Saules horomosfērā, ir fotografēts, izmantojot ūdeņraža filtru. Protuberance ir karstas gāzes…

Aukstie putekļi Piena Ceļa galaktikā

Publicēts: 22.03.2010
Kas veido šo neparasto putekļu gobelēnu tuvējā Piena Ceļa galaktikas reģionā? Neviens droši nezina. Neparastās struktūras ir nofotografējis Eiropas kosmosa aģentūras mākslīgais pavadonis Planks, kas veic debesu novērojumus infrasarkano staru spektrā. Attēlā redzams apgabals, kas atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā no Zemes. Sarkanā krāsa ataino…

Zodiakālā gaisma un Piena Ceļš

Publicēts: 20.03.2010
Spokaino zodiakālo gaismu, kas redzama šīs panorāmas centrā, rada Saules gaisma, kas izkliedējas ekliptikas plaknē esošajos putekļos. Marta ekvinokcijas tuvumā zodiakālā gaisma ziemeļu puslodē vislabāk ir redzama pēc Saules rieta, bet dienvidu puslodē - pirms saullēkta. Attēlā redzamais zodiakālās gaismas trijstūris stiepjas no rietumu horizonta un…

Kaija un pīle

Publicēts: 19.03.2010
Kaija un pīle nav vienīgie kosmiskie mākoņi, kuru forma saistīta ar lidošanu. Abi spārnaiņi atrodas Lielā suņa zvaigznājā. Pa kreisi redzam Kaijas miglāju, kas sastāv no diviem emisijas miglājiem. Spožākais NGC 2327 veido galvu, bet IC 2177 - ķermeni un spārnus. Kaijas spārnu vēziena platums ir aptuveni 250 gaismas gadi. Attālums līdz šim miglājam ir…

Foboss

Publicēts: 17.03.2010
Kādēļ šis nelielais objekts riņķo ap Marsu? Fobosa, Marsa lielākā pavadoņa, izcelsme joprojām nav noskaidrota. Foboss un Deimoss ļoti atgādina C tipa asteroīdus, lai gan iespēja, ka Marss ir noķēris šos asteroīdus un piespiedis tos rotēt planētas ekvatoriālajā plaknē pa cirkulāru orbītu, ir visai maz ticama. Attēlā redzams Foboss, kuru pagājušajā nedēļā…