Apollo 13 atceroties

Publicēts: 17.04.2010
Pēc tam, kad uzsprāga skābekļa tvertne, Apollo 13 astronautiem bija jāatsakās no plāna nolaisties uz Mēness. Šajā graudainajā attēlā labi redzami servisa moduļa apjomīgie bojājumi. Viens no paneļiem ir aizsviests prom, atklājot iekšējos bojājumus. Tomēr šo misiju neatceras tāpēc, ka neizdevās nolaisties uz Mēness, bet gan tāpēc, ka par spīti bīstamajai…

NGC 4651: Lietussarga galaktika

Publicēts: 15.04.2010
Spirālveida galaktika NGC 4651 atrodas nieka 35 miljons gaismas gadu attālumā Berenikes matu zvaigznājā. Tās šķērsizmērs ir aptuveni 50 tūkstoši gaismas gadu. Pa labi no tās saskatāma vāja, lietussargam līdzīgas formas struktūra, kas stiepjas aptuveni 50 tūkstošu gaismas gadu attālumā. Šis milzīgais kosmiskais veidojums ir zvaigžņu aste, kas visticamāk…

Milzīgais kosmosa kuģis virs Zemes

Publicēts: 14.04.2010
Starptautiskā kosmiskā stacija ir lielākais, cilvēku veidotais objekts kosmosā. Stacijas perimetrs tagad ir aptuveni futbola stadiona lielumā. Tomēr tikai neliela daļa no stacijas veido moduļi, kurus var apdzīvot cilvēki. Kosmiskā stacija ir tik milzīga, ka tā nevarētu startēt no Zemes vienā gabalā. Tās moduļi nogādāti kosmosā atsevišķi, tai skaitā…

M66 no Habla

Publicēts: 13.04.2010
Kādēļ spirālveida galaktika M66 nav simetriska? Parasti gāzes, putekļu un jauno zvaigžņu viļņi riņķo ap galaktikas centru un izveido gandrīz simetriskas formas. M66 acīmredzamās spirāles zaru atšķirības un novirzītais kodols, visticamāk, ir radušies tuvumā esošo galaktiku M65 un NGC 3628 gravitācijas ietekmes rezultātā. M66 šķērsizmērs ir aptuveni 100…

Merkurs un Venēra virs Parīzes

Publicēts: 12.04.2010
Ja šovakar pie jums ir skaidrs laiks, izejiet ārā, lai novērotu vienu no interesantākajām pēdējo gadu planētu konjunkcijām. Uzreiz pēc Saules rieta pavisam tuvu viens otram redzams Merkurs un Venēra. Venēra, kas ir viens no spožākajiem objektiem, bieži tiek sajaukta ar lidmašīnu. Merkurs ir daudz blāvāks un grūtāk pamanāms. Patlaban Merkurs redzams…

Spitzera Orions

Publicēts: 10.04.2010
Nav daudz tik krāšņu kosmisko ainavu, kas pārspētu Oriona miglāju - milzīgu zvaigžņu fabriku, kas atrodas 1500 gaismas gadu attālumā. Šo fotogrāfiju infrasarkano staru spektrā fotografējis Spitzera teleskops, kurš regulāri novēro Oriona miglāju un tā jauno zvaigžņu spožumu. Daudzas no tām ieskauj putekļaini diski, kuros veidojas jaunas planētas. Oriona…

Discovery rītausma

Publicēts: 9.04.2010
Kenedija kosmosa centra apmeklētāji 5. aprīļa rītā varēja vērot krāsainus mākoņus, kas bija izlocījušies rītausmas debesīs. Šos mākoņus debesīs uzzīmēja vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Discovery, kas STS-131 misijas ietvaros devās uz Starptautisko kosmisko staciju. Austošās Saules stari mākoņus iekrāsojuši viegli rozā toņos. Attēla priekšplānā…

Venēra un Merkurs rietumos

Publicēts: 7.04.2010
Attēlā, kas fotografēts 5. aprīlī neilgi pēc Saules rieta, redzamas divas planētas. Pār Spānijas plašumiem spīd Venēra (pa kreisi) un Merkurs (pa labi). Turpmākajās dienās, ja ir skaidrs laiks, ir iespējams vērot abas šīs planētas rietumu debespusē visai zemu pie horizonta pēc Saules rieta. Meklējiet spožu zvaigzni (Venēru). No tās pa labi atradīsiet…

Lapsas kažoks, Vienradzis un Ziemassvētku eglīte

Publicēts: 6.04.2010
Kas ir kopējs konusam, lapsas kažokam un Ziemassvētku eglītei? Tie visi atrodas Vienradža zvaigznājā. Attēlā redzams zvaigžņu veidošanās reģions NGC 2264 - gāzu un putekļu mākonis, kas atrodas aptuveni 2700 gaismas gadu attālumā. Sarkanīgos emisijas miglājus, kurus iededzinājis jauno zvaigžņu starojums, caurvij tumšu putekļu mākoņi. Tie tumšie mākoņi,…

Prometejs

Publicēts: 5.04.2010
Kā izskatās Saturna pavadonis Prometejs? Izmantojot janvāra pārlidojuma laikā iegūtos attēlus, Cassini attēlu apstrādes grupa ir izveidojusi detalizētu Prometeja fotogrāfiju. Uz iegarenās formas, aptuveni 100 kilometrus garā pavadoņa redzami daudzi krāteri. Gaišāko pavadoņa daļu apspīd Saule, bet otru pusi - gaisma, kas atstarojas no Saturna. Šādi detalizēti…