Heršela krāteris uz Mimasa

Publicēts: 11.05.2010
Kādēļ Mimasa lielākais krātera krāsas ir tik neparastas? Mimass ir viens no mazākajiem Saturna lodveida pavadoņiem. Uz tā atrodas Heršela krāteris, kas, savukārt, ir viens no lielākajiem sadursmes krāteriem Saules sistēmā. NASA zonde Cassini aptuveni pirms mēneša nofotografēja šo ledaino pasauli, atrodoties tikai 10 000 kilometru attālumā. Attēlā skaidri…

Kaķa acs halo

Publicēts: 9.05.2010
Kaķa acs miglājs jeb NGC 6543 ir viens no pazīstamākajiem planetārajiem miglājiem. Tā centrālā daļa ir pārsteidzoši sarežģīta un simetriska. Daudz retāk ir redzami šādi attēli, kuros ir iekļauts milzīgais, bet ļoti blīvais gāzveida matērijas halo, kura šķērsizmērs ir lielāks par 3 gaismas gadiem un kurš ieskauj spožo planetāro miglāju. Fotogrāfija tapusi…

Atlantis pacelšanās

Publicēts: 8.05.2010
Atlantis ir pacēlies, bet ne no starta laukuma 39A. Šis platleņķa attēls fotografēts 13. aprīlī, kad vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis tiek pacelts augšup Kenedija kosmosa centra Vertikālajā montāžas ēkā. Drīz pēc tam Atlantis tika piestiprināts pie cietās degvielas tvertnēm un aizripināts uz starta laukumu 39A, kur tas atrodas patlaban un gaida…

Antenas

Publicēts: 7.05.2010
Aptuveni 60 miljonu gaismas gadu attālumā dienvidu puslodē redzamajā Kraukļa zvaigznājā atrodas divas galaktikas, kuras cietušas sadursmē. Zvaigznes galaktikās NGC 4038 un NGC 4039 šajā miljardiem gadus ilgušajā katastrofā gan nesaskrienas. Saplūstot abu galaktiku gāzu un putekļu mākoņiem, aizsākas aktīva zvaigžņu veidošanās, kas redzama abu galaktiku…

Ziemeļu un dienvidu pūces

Publicēts: 6.05.2010
Attēlā redzamas divas kosmiskās pūces - planetārie miglāji. Pa kreisi atrodas M97 jeb Pūces miglājs, kas atrodas Lielā lāča zvaigznājā ziemeļu puslodes debesīs. Labajā pusē attēlots dienvidu puslodes Pūces miglājs jeb PLN 283+25.1, kas redzams Hidras zvaigznājā. Abi miglāji ir izteikti simetriski, apaļi un izmēros līdzīgi. To šķērsizmērs ir aptuveni…

Marsa sejas

Publicēts: 5.05.2010
Astro-mākslinieki no eksperta līdz iesācējam, no kuriem jaunākajam ir tikai 10 gadi, ir šo daudzo Marsa seju autori. Viņu zīmējumos redzama sarkanā planēta, kādu to autori saskatījuši teleskopā, kad Marss atradās opozīcijā 2010. gada sākumā. Marss tajā laikā ir vislabāk redzams. Attēli izkārtoti pa spirāli, atbilstoši planētas rotācijai. Kanāli nav…

Spirālveida galaktika NGC 3190

Publicēts: 3.05.2010
Dažas galaktikas ir pavērstas pret Zemi gandrīz ar malu. NGC 3190 ir viena no šādām galaktikām. Tā ir lielākā Hickson 44 grupas galaktika. Hickson 44 ir Lokālajai grupai tuvākā galaktiku grupa. Attēlā redzamas detalizētas putekļu joslas, kas ieskauj spožo galaktikas centru. Mijiedarbība ar citām galaktikām ir radījusi spirāles zaru asimetriju. NGC 3190…

Berenikes matu galaktiku kopa

Publicēts: 2.05.2010
Gandrīz vai katrs objekts, kas redzams attēlā, ir galaktika. Fotogrāfijā redzama Berenikes matu galaktiku kopa, kas ir viena no blīvākajām galaktiku kopām. Tajā ir tūkstošiem galaktiku. Katrā no šīm galaktikām ir miljardiem zvaigžņu, kuru gaisma līdz Zemei ceļo simtiem miljoniem gadus. Berenikes matu kopa ir tik milzīga, ka gaisma no vienas puses līdz…

Pulsāra roka

Publicēts: 1.05.2010
Pulsārs PSR B1509-58 izskatās jauns. Gaisma no šī pārnovas sprādziena Zemi varēja sasniegt pirms 1700 gadiem. Magnetizētā neitronu zvaigzne, kuras diametrs ir 20 kilometri, ap savu asi sekundes laikā apriņķo 7 reizes, radot spēcīgu lādētu daļiņu plūsmu, kas liek apkārtējam miglājam mirdzēt rentgenstaros. Attēlā, kas fotografēts ar Čandras observatoriju,…

NGC 4731 no Jaunavas kopas

Publicēts: 29.04.2010
Šķērsotā spirālveida galaktika NGC 4731 atrodas aptuveni 65 miljons gaismas gadu attālumā. Tā ir viena no lielās Jaunavas galaktiku kopas loceklēm. Galaktikas zaros labi redzamas jauno, zilgano zvaigžņu kopas. Spirāles zaru formu ir izmainījusi mijiedarbība ar citu Jaunavas kopas galaktiku - milzīgo elipsveida NGC 4697, kas šajā attēlā nav ietilpusi,…